ASV vēl nav nodrošinājušas līdzekļus tās atbalstītajam Gazas joslas atjaunošanas plānam. Valstis, kuras būtu gatavas sniegt līdzekļus kara darbības skartās palestīniešu teritorijas atjaunošanai, bažījas, ka domstarpības par teroristu grupējuma “Hamās” atbruņošanos varētu mudināt Izraēlu atsākt pilna mēroga kara darbību Gazā, aģentūrai “Reuters” pavēstījuši avoti.
Viena no Vašingtonas atbalstītā Gazas miera plāna prasībām ir, ka teroristu grupējums “Hamās” noliek ieročus, bet Izraēlas armija atkāpjas no savām pozīcijām palestīniešu teritorijā. “Hamās” pietuvināti avoti aģentūrai “Reuters” pavēstīja, ka grupējums vēl nav sācis sarunas par atbruņošanos.
Kāds avots, kas ir informēts par ASV prezidenta Donalda Trampa vadītās Miera padomes plāniem, aģentūrai skaidro, ka procesā ieinteresētās valstis vēlas redzēt līdzekļu novirzīšanu uz demilitarizēto vietu atjaunošanu, nevis vēl vienas kara zonas finansēšanu.
Vairāki rietumvalstu diplomāti “Reuters” saka, ka finansējuma aizturēšanu vada arī atsevišķu valstu vēlēšanās redzēt, ka atjaunošanai paredzētos līdzekļus pārvalda nevis Miera padome, bet ANO.
Aģentūra, atsaucoties uz avotiem, norāda, ka līdzekļus varētu sniegt ne tikai valdības, bet arī privātā sektora ieguldītāji. Taču šādu līdzekļu nodrošināšana būtu iespējama, ja “Hamās” vismaz kaut ko darītu, lai atbruņotos.
“Reuters” avoti lēš, ka iespējamās atjaunošanas darbu izmaksas varētu būt apmēram 100 miljardu ASV dolāru.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Savukārt oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana. Līdz decembra sākumam apmainīti gandrīz visi šajā posmā paredzētie cilvēki. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pavēstīja, ka pamiera otrais posms, kurā paredzēta “Hamās” atbruņošana un Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas joslas, varētu sākties jau 2025. gada beigās.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu