ASV sūtņa nezināšana rada bažas par sarunu efektivitāti
Augsta ranga ASV sūtnis, kas ir iesaistīts centienos izbeigt Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, slēgtā sarunā ar nelielu reportieru grupu demonstrējis negaidīti zemu pamatzināšanu līmeni par Ukrainas politisko sistēmu un pašu karu. Kā informē portāls jauns.lv, šī informācija nākusi gaismā no laikraksta “Kyiv Independent” ziņojuma.
Šis gadījums ir radījis jautājumus par diplomātiskās misijas efektivitāti un spēju nodrošināt stabilu un informētu pieeju sarežģītajām sarunām par Ukrainas nākotni.
Sūtnis sajauc svarīgus politiskos amatus
Pēc “Kyiv Independent” ziņotā, ASV amatpersona kļūdaini apgalvojusi, ka Kirilo Budanovs, nesen ieceltais prezidenta biroja vadītājs un bijušais militārās izlūkošanas vadītājs, tagad ieņem Ukrainas viceprezidenta amatu. “Ģenerālis Budanovs tagad ir viņu viceprezidents,” sacījis sūtnis. Tomēr Ukrainai kā tāda viceprezidenta amata nav. Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju valsts vadītājs ir prezidents, un viņa pienākumu izpildes gadījumā vara tiek pagaidu kārtā nodota parlamenta priekšsēdētājam. Prezidenta biroja vadītāja loma ir būtiska prezidenta palīgam un štāba vadītājam, pārraugot ikdienas darbu, koordinējot politiku starp dažādām valsts aģentūrām un vadot attiecības ar parlamentu, drošības iestādēm un ārvalstu partneriem, taču tai nav tiešu konstitucionālu izpildvaras pilnvaru.
Nezināšana par kara hronoloģiju
Ne tikai politiskā struktūra, bet arī kara laika hronoloģija šķiet sveša ASV augstākajam sūtnim. Kad viņam tika jautāts, vai Trampa miera centieni bija vērsti uz kara izbeigšanu līdz tā ceturtajai gadadienai 24. februārī, amatpersona atzina, ka viņiem nav zināms precīzs pilna mēroga iebrukuma sākuma datums. “Es nezināju, kāds ir šis gadadienas datums,” atbildējis sūtnis. “Es nedomāju, ka mēs jūtam spiedienu, jo mums ir četru gadu gadadiena.” Šī atbilde rada iespaidu par vispārēju informācijas trūkumu par kara būtiskajiem aspektiem, kas varētu apdraudēt sarunu procesu.
Diplomātiskās sarunas un to konteksts
Šie atklājumi notikuši laikā, kad ASV administrācija cenšas veicināt sarunas par mieru Ukrainā. Gan Vašingtona, gan Maskava, gan Kijiva ir iesaistījušās aktīvā diplomātiskajā fāzē prezidenta Donalda Trampa vadībā. Lai gan ASV sūtnis ir piedalījies augsta līmeņa sarunās ar abām pusēm, viņa nezināšana rada bažas par potenciālo sarunu virzību un galvenajiem mērķiem. Dažādas sarunu kārtas, piemēram, tās, kas notikušas Abū Dabī, ir bijušas vērstas uz kara izbeigšanu un drošības garantiju panākšanu Ukrainai . Tomēr šāda līmeņa nezināšana no vadošā diplomāta puses varētu nopietni kavēt šos centienus.
Ietekme uz starptautisko diplomātiju
Šis atgadījums ne tikai met ēnu uz ASV diplomātiskajiem centieniem, bet arī uz starptautisko sabiedrību, kas cenšas atbalstīt Ukrainu. Augsta līmeņa diplomāta pamatzināšanu trūkums var radīt iespaidu par nepietiekamu gatavību vai interesi par konflikta detaļām, kas varētu vājināt uzticību sarunu procesam gan no Ukrainas, gan no Krievijas puses. Turklāt tas varētu ietekmēt arī citu valstu gatavību pilnībā iesaistīties miera sarunās, ja ir šaubas par ASV pārstāvju kompetenci.