4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un palielināt zināšanas par ļaundabīgajiem audzējiem, to profilaksi, kā arī savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanu.
Par to, kāpēc ir svarīgi savlaicīgi rūpēties par savu veselību un kā pasargāt sevi no onkoloģiskām saslimšanām, stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas Onkoķirurģijas nodaļas vadītājs dr. Iļja Ratiani.
-Kādi onkoloģisko saslimšanu veidi mūsdienās visbiežāk tiek atklāti mūsu reģiona iedzīvotājiem?
“Globāli statistika mūsu reģionā neatšķiras no kopējās ainas Latvijā un Eiropā.
Tomēr, runājot par mūsu slimnīcas un nodaļas specifiku – onkoķirurģiju, mēs visbiežāk saskaramies un operējam krūts vēzi, kuņģa un zarnu trakta audzējus, kā arī ļoti bieži – ādas vēzi.
Taču onkoloģija ir komandas darbs. Mūsu kolēģi ginekologi aktīvi cīnās ar olnīcu un dzemdes kakla vēzi, urologi – ar prostatas un nieru audzējiem. Tāpat nedrīkst aizmirst onkologus ķīmijterapeitus, kuri ārstē dažādu lokalizāciju audzējus, tostarp plaušu vēzi. Tātad mēs redzam visu spektru, un cīņa notiek visās frontēs vienlaikus”.
-Kādi ir galvenie vēža riska faktori, kurus jūs izceltu? Ko no tā cilvēki visbiežāk nenovērtē?
“Ja runājam par to, ko cilvēki palaiž garām, tie noteikti ir iegūtie riska faktori. Cilvēki, kuriem ģimenē ir bijuši onkoloģiski gadījumi (iedzimtība), parasti ir zinošāki.
Diemžēl visvairāk par zemu tiek novērtēts mūsu ikdienas dzīvesveids. Mūsdienu “sēdošais” laikmets, neveselīgs un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī klasiskie “grēki” – alkohols, smēķēšana un kaitīgi darba apstākļi.
Tieši šie faktori, kas summējas gadu gaitā, rada labvēlīgu augsni ne tikai vēzim, bet arī citām hroniskām slimībām. Tā ir tā “neredzamā bīstamība”, par kuru ikdienā aizmirstam”.
-Cik liela loma profilaksē ir dzīvesveidam – uzturam, fiziskajām aktivitātēm, atteikumam no smēķēšanas un alkohola?
“Tam ir fundamentāla loma. Zinātniski ir pierādīts, ka veselīgs dzīvesveids būtiski samazina riskus. Tomēr onkoloģijā nekas nav tikai melns vai balts.
Savā praksē esmu redzējis daudzus pacientus, kuri neizpratnē jautā: “Dakter, kāpēc es? Es taču nesmēķēju un nedzeru!” Jā, diemžēl arī “pareizs” dzīvesveids nedod 100% garantiju, jo pastāv ģenētiskās mutācijas un vides faktori.
Taču, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, mēs statistiski ievērojami samazinām varbūtību saslimt, un tas ir labākais, ko katrs pats savas veselības labā var darīt”.
-Vai tiešām daudzi vēža veidi agrīnajās stadijās norit bez simptomiem? Kādām pašsajūtas izmaiņām tomēr būtu jāpievērš uzmanība?
“Jā, tā ir skaudra patiesība – vēzis bieži vien ir “klusais slepkava” un sākumposmā nesāp. Tieši tāpēc ir izveidoti skrīningi – lai atklātu slimību, kamēr cilvēks vēl jūtas vesels un viņam nav simptomu.
Taču ir “sarkanie karogi” jeb brīdinājuma signāli, kurus nedrīkst ignorēt. Pirmkārt, tas ir vecums – jo vecāki kļūstam, jo uzmanīgākiem jābūt. Otrkārt, jāvēro savs ķermenis: neizskaidrojams svara zudums, izmaiņas asins ainā, apetītes zudums vai pēkšņa riebuma sajūta pret konkrētiem produktiem, kā arī jebkuras citas pēkšņas izmaiņas ierastajās ķermeņa funkcijās.
Ja kaut kas “nav kā parasti” ilgāku laiku, tas ir iemesls apmeklēt ārstu”.
-Kādas valsts skrīninga programmas pašlaik ir pieejamas iedzīvotājiem, un kam īpaši svarīgi regulāri veikt šīs pārbaudes?
“Mums ir pieejamas visas galvenās valsts apmaksātās programmas – zarnu (kolorektālā) vēža, krūts vēža, dzemdes kakla un prostatas vēža skrīnings.
Problēma ir nevis pieejamībā, bet atsaucībā. Diemžēl statistika ir bēdīga – piemēram, zarnu vēža skrīningu veic ļoti mazs procents iedzīvotāju (mazāk nekā 30%). Cilvēki bieži vien ignorē uzaicinājuma vēstules, baidās vai vienkārši atmet ar roku.
Mēs kopā ar ģimenes ārstiem nepārtraukti strādājam, lai izglītotu pacientus, jo skrīnings ir vienīgais veids, kā atklāt problēmu, pirms tā kļuvusi par traģēdiju”.
Detalizētu informāciju par Latvijā pieejamajiem vēža skrīningiem var atrast SPKC mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings
-Kāpēc cilvēki joprojām baidās vai atliek profilaktiskās pārbaudes? Ar kādām sekām jūs kā ārsts saskaraties?
“Te ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, psiholoģiskais faktors – bailes izdzirdēt diagnozi. Cilvēki izvēlas “strausa politiku”. Otrkārt, mūsdienu dzīves ritms. Darbs, ģimenes nodrošināšana, kredīti – cilvēkam neatliek laika sev, atpūtai un savas veselības sakārtošanai.
Sekas mēs redzam stacionārā, un tās bieži ir dramatiskas. Pacienti ierodas ar ielaistām, vēlīnām stadijām. Īpaši sāpīgi to redzēt gados jauniem cilvēkiem. Šādos brīžos pacients piedzīvo šoku, bet ārstēšana kļūst daudz sarežģītāka, agresīvāka, un diemžēl dažreiz mēs varam cīnīties tikai par dzīvildzes pagarināšanu, nevis pilnīgu izveseļošanos”.
-Vai var teikt, ka, atklājot vēzi agrīni, tas arvien biežāk kļūst par izārstējamu vai kontrolējamu slimību?
“Absolūti. Mēs tuvojamies tam, ka onkoloģija kļūst par hronisku saslimšanu – līdzīgi kā diabēts vai hipertensija. Mēs to ārstējam, un pēc tam cilvēks atrodas novērošanā.
Zelta likums paliek nemainīgs: jo agrīnākā stadijā mēs atklājam vēzi, jo labāki ir ārstēšanas rezultāti un prognoze. Mūsdienu medicīna spēj paveikt brīnumus, bet tai ir vajadzīga savlaicīga pacienta līdzdalība”.
-Ko Jūs ieteiktu katram cilvēkam izdarīt jau tuvākajā laikā, lai samazinātu savu personīgo onkoloģisko slimību risku?
“Es ieteiktu sākt ar elementāru “veselības auditu”. Iegūstiet minimālas zināšanas par skrīningiem, kas atbilst jūsu vecumam, noskaidrojiet savu ģimenes anamnēzi un aizejiet pie ģimenes ārsta uz vienkāršu profilaktisko apskati.
Un, otrkārt, iemācieties veltīt laiku sev. Es zinu, ka mūsdienās tas ir grūti, bet kvalitatīvs miegs, pastaigas svaigā gaisā ar ģimeni, atpūta un stresa mazināšana ir tikpat svarīga dzīves sastāvdaļa kā darbs. Un, protams, maksimāli samazināt alkohola patēriņu un citus riska faktorus. Jūsu veselība ir investīcija, kas vienmēr atmaksājas”.
Informāciju sagatavoja
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”