Vairākos kritiskās infrastruktūras uzņēmumos turpinās to darbinieku atlaišana, kam ir agresorvalstu pilsonība. Tas notiek saskaņā ar Nacionālās drošības likuma prasību izpildi. Par atlaisto darbinieku skaitu cita pēc citas paziņo, piemēram, slimnīcas. Latvijas Televīzija (LTV) aptaujāja vairākus valstiski svarīgus uzņēmumus un noskaidroja, ka vairākos no tiem jau gadiem darbā nemaz nav pieņemti un arī nestrādā cilvēki ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību. Līdz ar to šo uzņēmumu darbu likuma izmaiņas pašlaik neietekmē. Savukārt daļā notikusi atlaišana.
Šogad agresorvalstu pilsoņi jeb darbinieki ar Krievijas un Baltkrievijas pasēm atlaisti vairākās Latvijas slimnīcās. Tā, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā darbs uzteikts 49 darbiniekiem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ziņo, ka tā pārtraukusi darba attiecības ar desmit Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā darba attiecības izbeigtas ar 13 personām.
Kopš pērnā gada 28. jūnija Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst būt nodarbināti kritiskās infrastruktūras uzņēmumos, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.
Tāpat kā precīzs saraksts ar visiem uzņēmumiem, ko likuma izmaiņas skar, nav publiski pieejams, tāpat arī nav apkopota informācija, cik kopā atlaisto personu visos uzņēmumos. LTV aptaujāja individuāli. Kritiskās infrastruktūras objekti ir, piemēram, elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes apgādes infrastruktūra, slimnīcas, tilti, lidostas, ostas un dzelzceļa objekti. LTV sazinājās ar vairumu kritiskās infrastruktūras uzņēmumu. Visvairāk šādu darbinieku no aptaujātajiem uzņēmumiem ir “Latvijas dzelzceļā”, kas sniedza rakstisku atbildi.
“Šobrīd darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar 13 darbiniekiem, un ir plānots pārtraukt darba tiesiskās attiecības vēl ar 13 darbiniekiem, kuri šobrīd atrodas ilgstošā prombūtnē,” skaidroja “Latvijas dzelzceļā”.
Kopā 26 darbinieki. Piemēram sliežu ceļu montieri, dzelzceļa tehnikas vadītāji, elektromehāniķi un citi.
Savukārt “Sadales tīkls” pārtraucis darba attiecības ar diviem darbiniekiem, ievērojot Nacionālās drošības likuma prasības.
Vairums no šiem uzņēmumiem gan sniedza atbildi, ka vēl pirms likuma izmaiņām drošības apsvērumu dēļ Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi tajos nemaz nav tikuši nodarbināti amatos ar piekļuvi kritiskajai infrastruktūrai.
Tādu atbildi sniedza, piemēram, lidosta “Rīga”, “Rīgas tilti”, dabasgāzes sadales sistēmas operators “Gaso”, “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīkls”. Arī Rīgas brīvostas pārvaldē pēc šovasar veiktās pārbaudes atklāts, ka tur šādi cilvēki nodarbināti nav. Bet Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā stāsta, ka trešo valstu pilsoņi jau vairākus gadus nav LVRTC darbinieki.
“Kas attiecas uz nepilsoņiem, tad šāds izaicinājums savulaik bija. Attiecīgi jau pirms sešiem septiņiem gadiem darbiniekiem bija jāizdara izvēle – iegūt Latvijas pilsonību vai arī atstāt darbu. Faktiski varētu teikt, ka mēs šo ciklu, kas tagad notiek, tajā skaitā ar nepilsoņiem, esam izgājuši šo ceļu pirms sešiem septiņiem gadiem. Tā bija lielā mērā savulaik mūsu iniciatīva,” norādīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Nodarbināt agresrovalstu pilsoņus šādā gadījumā drīkst tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju. Jau ziņots, ka, piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca par septiņiem darbiniekiem ir lūgusi Valsts drošības dienesta atļauju šos cilvēkus turpināt nodarbināt. Arī “Latvijas dzelzceļš” to ir lūdzis.
“Attiecībā uz pieciem darbiniekiem Valsts drošības dienestā ir pieprasītas atsevišķas atļaujas viņu nodarbināšanai. Atbilde no Valsts drošības dienesta vēl nav saņemta.
Šie darbinieki ir ar specifiskām kompetencēm, tādi nav pieejami darba tirgū un to apmācībai ir nepieciešams ilgs laika periods. Turklāt minētie darbinieki jau iepriekš ir uzsākuši naturalizācijas procedūru un ir ceļā uz Latvijas pilsonības iegūšanu.
Līdz atbildes saņemšanai darbinieki turpina pildīt savus darba pienākumus, vienlaikus tiek nodrošināti visi nepieciešamie drošības pasākumi,” norādīja “Latvijas dzelzceļā”.
Valsts drošības dienests (VDD) LTV apstiprināja, ka tas no vairākām institūcijām ir saņēmis lūgumus piešķirt atļauju izņēmuma kārtā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbināt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus. Līdz šim gan nevienam Krievijas vai Baltkrievijas pilsonim šāda atļauja izsniegta nav, vienlaikus daļa gadījumu vēl tiek vērtēti. Cik šādu gadījumu kopā? To neatklāj.
“Izņēmums ir attiecināms tikai uz gadījumiem, kad citādi nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu kritiskās infrastruktūras objekta darbību. Piemēram, šai personai ir unikālas zināšanas vai prasmes konkrētajā jomā, ko nav iespējams aizvietot ar citu speciālistu. Konkrētas jomas speciālistu trūkums vai paaugstinātas izmaksas nav uzskatāmas par pietiekamu pamatojumu, lai saņemtu valsts drošības iestādes atļauju izņēmuma kārtā nodarbināt Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņus,” skaidroja VDD.
Darba attiecības šajos uzņēmumos ar agresorvalstu pilsoņiem jāpārtrauc, lai preventīvi mazinātu iespējamos drošības riskus, norādīja VDD.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu