Latvijas delegācijas sportisti piektdien, 6. februārī, iesoļos slavenajā “San Siro” stadionā Milānā, kā arī Kortīnas stadionā, oficiāli ieskandinot 2026. gada olimpiskās spēles. Latvijas delegācija ir vēsturiski lielākā, tomēr pretendentu uz augstākajām vietām nav daudz, un Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) atturas prognozēt iespējamos panākumus. 

Uz Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm Latvija dodas ar 68 sportistiem, kas sacentīsies deviņos sporta veidos 29 disciplīnās. Tā ir vēsturiski lielākā Latvijas delegācija gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs. Katrs sastāvā iekļuvušais sportists ir kvalificējies, izpildot atlases nosacījumus savā sporta veidā, tomēr Latvijas gadījumā dalībnieku, kas reāli varētu pacīnīties par visaugstākajām vietām savā sporta veidā, ir salīdzinoši maz. Arī LOK prezidents Raimonds Lazdiņš pirms sacensību sākuma neizvirza skaidrus mērķus par medaļu skaitu un citiem panākumiem. 

“Labs sasniegums ir tad, ja sportists ir sasniedzis savu augstāko mērķi, savus augstākos rezultātus. Tas ir labs sasniegums,” pauda Lazdiņš. “Sportā šobrīd teikt, ka mūsu mērķis ir tāds un šāds, ir, manuprāt, pilnīgi ačgārni. Es kā LOK prezidents pilnīgi nekad netaisīšu nekādu spiedienu sportistiem. Viņi ir cieši un cītīgi gatavojušies olimpiskajām spēlēm, lai katrs no viņiem sasniegtu savu individuāli augstvērtīgāko rezultātu, kāds vien iespējams.” 

LOK jūlijā saņēma papildus gandrīz 1,1 miljonu eiro, lai sportisti varētu aizvadīt treniņnometnes pirms olimpiskajām spēlēm un tiktu iepirkts nepieciešamais inventārs. Tiesa, kuluāros izskan, ka, piemēram, Latvijas bobsleja izlasei iegādātās jaunās kamanas tomēr nav gana konkurētspējīgas un vecā tehnika ir ātrāka. Lai nu kā, Lazdiņš ir apmierināts, ka finansējums Milānas–Kortīnas spēlēm tika piešķirts relatīvi laikus, turklāt 

jau notiek gatavošanās 2028. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Losandželosā. 

“Tas ir neatsverams ieguldījums, un to redzam arī rezultātos, arī junioru rezultātos, kā šobrīd veicas mūsu atlētiem. Tas, kas tika iedots pirms laika, tad daļa no tās naudas iegūta, jau domājot par Losandželosas spēlēm, arī tehniskajām lietām federācijām. Tātad 21 federācija redz savus atlētus Losandželosas spēlēs,” teica Lazdiņš. 

Milānas–Kortīnas olimpiskās spēles būs izkliedētākās ziemas spēļu vēsturē – sacensības norisinās visā Ziemeļitālijā, pārsvarā jau iepriekš izmantotos sporta objektos, kas ir modernizēti vai pielāgoti olimpiskajām vajadzībām, tomēr atsevišķas būves ir tapušas no jauna. Tik liela ģeogrāfiskā izkliedētība nozīmē, ka sportisti nedzīvo vienā, bet sešos olimpiskajos ciematos, kas atrodas tuvu sacensību norises vietām.

Latvijas delegācijas nodrošinājums šoreiz ir labāks nekā iepriekš, piemēram, delegācijā ir vairāk sporta ārstu un fizioterapeitu, viņiem rūpējoties par sportistu gatavību sacensībām. Lai arī atsevišķu sacensību objektu celtniecība būtiski kavējās, 

olimpiskajos ciematos būtiskas problēmas nav novērojamas un apstākļi dzīvošanai ir pat labāki nekā iepriekšējās spēlēs. 

“Mēs esam pirmie iemītnieki, kas ir ienākuši iekšā, tā kā viss ir tīrs, skaistām, gaišām sienām, koka mēbelēm, skapjiem un gultām, nevis kā iepriekš ar kartona gultām un matračiem,” paskaidroja Latvijas Olimpiskās vienības pārstāve Marita Vilciņa. “Šeit ir diezgan labi apstākļi, noteikti nekas nesmaržo pēc krāsas. Jā, ciematiņā kādās koplietošanas telpās varbūt kaut kas ir jāpiešpaktelē vai pēdējie darbi satīrīšanai tiek veikti, bet kopumā viss ir izdarīts.”

Pirmie no Latvijas sportistiem sacensības 7. februārī sāks distanču slēpotāji un kamaniņu braucēji. Tieši kamaniņu braucējus visbiežāk piemin starp tiem, kas varētu sarūpēt kādu olimpisko godalgu. Lai arī četrgadē kopš Pekinas olimpiskajām spēlēm kamanu izlase startējusi teicami, aizvadot vēsturiski panākumiem bagātāko nogriezni, šosezon rezultāti ir pieticīgāki un paviesoties uz goda pjedestāla izdevies reti. 

Neskatoties uz problēmām ar būvniecību, olimpiskā Kortīnas trase ir gatava uzņemt sacensības, un Latvijas izlase tur ir aizvadījusi vairākas treniņnometnes. 

“Ar katrām sacensībām rezultāti uzlabojas. Protams, ir, kur vēl pielikt un domāju, ka tagad vēl būs treniņbraucieni, kur visu saliksim pa plauktiņiem,” pastāstīja sieviešu kamaniņu izlases līdere Elīna Ieva Bota. “Pašās galvenajās sacensībās, domāju, viss būs kārtībā.” 

Olimpisko spēļu mugurkauls gan būs hokeja turnīrs, kurā pēc 12 gadu pauzes atgriežas Nacionālās hokeja līgas (NHL) meistari. No septiņiem olimpiskajiem hokeja turnīriem šajā gadsimtā Latvija ir izlaidusi tikai vienu, nespēlējot 2018. gadā Phjončhanas spēlēs. Latvijas izlase spēlēs teju labākajā sastāvā, tomēr ļoti sāpīgs ir Rodrigo Ābola iztrūkums – Latvijas izlases pirmās maiņas centra uzbrucējs būtu starp līderiem gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. 

NHL spēlētāju piedalīšanās neapšaubāmi cels turnīra līmeni, bet hokeja apskatnieks Ulvis Brože norādīja, ka 

Latvijas izlase jaudīgajā kompānijā objektīvi nav pieskaitāma favorītiem. 

“Skatoties uz sastāviem, skatoties, kas ir citām komandām, kādas zvaigznes ir citām komandām, tas zvaigžņu trūkums ir galvenais trūkums Latvijas izlasē. Mums ir labs sastāva dziļums, manuprāt, labi spēlētāji no Eiropas līgām un NHL, bet mēs uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt spēlētājus, kas savos klubos ir līderi,” atzina Brože. “Mums trūkst tieši tā, līdz ar to reālais mērķis, kas droši vien uzstādīts arī komandai, ir tikšana ceturtdaļfinālā. Tur jau saprotam – tās ir astoņas labākās komandas pasaulē un, lai kas nāktu pretī, tas būs milzīgs pārbaudījums.” 

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija plānota 6. februārī. Līdzīgi kā pirms pusotra gada olimpiskajā Parīzē, arī šoreiz atklāšanas ceremonija būs nestandarta, proti, galvenā daļa notiks slavenajā “San Siro” stadionā Milānā, kur ikdienā spēlē pilsētas futbola grandi AC “Milan” un Milānas “Inter”, taču dažādi atklāšanas pasākumi notiks arī citās sacensību norises vietās, visu sinhronizējot televīzijas tiešraidē, ko varēs redzēt LTV7 un LSM.lv. 

Latvijas karognesēji atklāšanā būs hokejists Kaspars Daugaviņš un kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane. Savukārt pavilkt svītru Latvijas sportistu iespētajam Ziemeļitālijā varēsim 22. februāra vakarā, kad olimpiskās spēles noslēgsies.