Neskatoties uz pēdējo dienu laikā notikušajiem incidentiem, kuros iesaistīti Irānas bruņotie spēki un ASV kuģi, joprojām tiek plānotas piektdien paredzētās sarunas starp ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči.
Vēl gan publiski nav zināms, kur sarunas notiks. Sākotnēji tās tika plānotas Stambulā, bet Axios vakar vēstīja, ka amerikāņi piekrituši Irānas rosinājumam sarunas aizvadīt Omānā. Tāpat atšķirīga ir abu pušu nostāja par sarunu priekšmetu. Kā, atsaucoties uz kādu Tuvo Austrumu reģiona diplomātu, vēsta AFP, Irāna ar ASV vēloties apspriest vien kodolprogrammu, savukārt amerikāņi vēlas runāt par arī citiem jautājumiem, piemēram, Irānas ballistisko raķešu programmu, Irānas sabiedroto grupējumu darbību reģionā.
Piespiež sarunāties
Pēdējo nedēļu laikā gan Tuvo Austrumu reģionā, gan visā pasaulē ar bažām seko tam, kā attīstās situācija ap Irānu. Pēc Irānas režīma vērstās vardarbības pret protestētājiem, kas sākās pagājušajā mēnesī, D. Tramps pavēlēja Irānas tuvumā koncentrēt ASV Jūras spēkus un pastiprināt klātbūtni ASV militārajās bāzēs reģionā.
D. Tramps sākotnēji piedraudēja iejaukties, ja tiks turpinātas represijas pret protestētājiem, kuru masveida iziešanu ielās režīma drošības spēkiem izdevās apturēt. ASV prezidents arī aicināja protestētājus turpināt aktivitātes, solot, ka “palīdzība jau ir ceļā”, tiesa, nekonkretizējot, kā tā varētu izpausties. Vēlāk D. Tramps arī apgalvoja, ka, pateicoties viņa aktivitātēm, Irānas režīms esot apturējis protestētāju sodīšanu ar nāvi. Taču atsevišķi cilvēki Irānā, ar ko, neskatoties uz Irānā noteiktajiem ierobežojumiem interneta pieejamībā, izdevās sazināties Rietumu medijiem, pauda viedokli, ka jūtas nodoti, jo D. Tramps nepildīja solījumus iejaukties.
Tiesa, D. Tramps pēdējās nedēļās piedraudējis izmantot ASV armādu pret Irānu, ja tā atteiksies no sarunām par tās kodolprogrammas ierobežošanu. Pirmdien viņš brīdināja, ka, visticamāk, notiks “sliktas lietas” Irānai, ja tā atteiksies vienoties ar ASV. Sākotnēji Irānas vadība pret šiem draudiem publiski izturējās ļoti kareivīgi. Irānas augstākais garīgais līderis Ali Hamenei brīdināja, ka ASV uzbrukums Irānai izraisīšot “reģionālu karu”, vēstīja BBC.
Taču otrdien Irānas prezidents Masūds Pezeškians paziņoja, ka devis rīkojumu valsts ārlietu ministram sākt “godīgas un līdzvērtīgas” sarunas ar ASV, ziņoja Associated Press.
Turcija un vairākas reģiona arābu valstis aktīvi iesaistījās diplomātiskos centienos mazināt spriedzi reģionā. Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans piektdien uzņēma A. Aragči Stambulā. Turcija arī piedāvāja Stambulu kā vietu ASV un Irānas sarunām.
Incidenti ar kuģiem
Axios gan vakar vēstīja, ka amerikāņi esot piekrituši sarunas aizvadīt Omānā. BBC vēsta, ka sākotnēji bijis paredzēts, ka uz sarunām, kurās ASV bez S. Vitkofa pārstāvēs arī D. Trampa znots Džerēds Kušners, būs uzaicināti arī Ēģiptes, Omānas, Pakistānas, Katras, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu ārlietu ministri. Taču Irāna esot paziņojusi, ka vēlas vien divpusējās sarunas ar ASV.
Associated Press ziņoja, ka S. Vitkofs otrdien tikās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, ar kuru apspriesta ne tikai Hamās atbruņošana Gazas joslā pirms tās iespējamās atjaunošanas sākuma, bet arī situācija Irānā. B. Netanjahu esot brīdinājis D. Trampa sūtni, ka “Irāna daudzkārt pierādījusi, ka nevar ticēt tās solījumu izpildīšanai”. Izraēla pieprasa, lai jebkura vienošanās ar Irānu paredz, ka no tās tiek izvesti visi bagātinātā urāna krājumi, tiek apturēta urāna bagātināšana, tiek ierobežota ballistisko raķešu ražošana un tiek apturēts Teherānas atbalsts tās sabiedroto grupējumiem, piemēram, Hizbullāh .
Maiks Pompeo, kurš D. Trampa pirmā termiņa ASV prezidenta amatā laikā bija ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) vadītājs un ASV valsts sekretārs, otrdien, uzstājoties Pasaules Valdību samitā Dubaijā, bija skeptisks par ātri panākamu vienošanos starp ASV un Irānu. “Varbūt tiek panākta izpratne par savstarpējo nostāju. Taču, manuprāt, ir neiedomājama iespēja, ka, kamēr pie varas ir ājatolla, tiek panākts ilgtermiņa risinājums, kas tiešām nodrošina stabilitāti un mieru reģionā,” citē Associated Press .
Otrdien bažas par piektdienas sarunu norisi raisīja arī divi incidenti. ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka ASV Jūras spēku iznīcinātājs F-35C notriecis Irānas dronu Shahed-139, kas “agresīvi tuvojies” ASV aviācijas bāzeskuģim USS Abraham Lincoln Arābijas jūrā, kas atradies ap 800 kilometru attālumā no Irānas dienvidu piekrastes. Savukārt seši Irānas bruņoto spēku kuteri esot bīstami pietuvojušies zem ASV karoga ejošajam tankkuģim Stena Imperative Hormuza šaurumā, cenšoties panākt tā apstāšanos. Taču tankkuģis paātrinājis gaitu.
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita gan pēc šiem incidentiem apstiprināja, ka piektdienas sarunu ar Irānu plāni joprojām ir spēkā, vēsta Associated Press.