5. februārī beidzies ASV un Krievijas 2010. gadā parakstītā “New START” kodolieroču kontroles līguma termiņš. Līgums ierobežoja abu valstu kodollādiņu skaitu un paredzēja savstarpējo pārbaudes režīmu. Šī ir pirmā reize 40 gadu laikā, kad starp ASV un Krieviju nebūs noslēgts bruņojuma kontroles līkums, kurš paredzēja skaitlisku ierobežojumu kopējam valstij piederošo kodollādiņu skaitam.
Abu valstu kodolprogrammas vairs neierobežo savstarpējā vienošanās
ASV un Krievijai pieder lielākais kodolarsenāls pasaulē. Oficiāli ir zināms, ka ASV kopumā 2025. gadā piederējušas 5 177 kodolgalviņas, no kurām 1770 ir kaujas gatavībā, 1930 glabājas noliktavās, bet 1477 ir neaktīvas. Savukārt Krievijai piederējušas 5 459 kodolgalviņas, no kurām 1718 ir gatavas triecienam, 2591 glabājas noliktavās, bet 1150 ir neaktīvas.
Formāli “New START” līgums ir bijis iesaldēts kopš 2023. gada, kad Krievija, reaģējot uz ASV militāro atbalstu Ukrainai, apturēja savu dalību. Atbildot uz Maskavas lēmumu, arī Vašingtona līgumu iesaldēja. Lai gan “New START” līgums tika iesaldēts, tas ir bijis pēdējais spēkā palikušais ASV–Krievijas bruņojuma kontroles līgums.
“New START” līguma termiņa beigas iezīmē jaunu pavērsienu abu valstu kodolprogrammās, jo pirmo reizi 40 gadu laikā starp abām vairs nav noslēgta vienošanās par skaitlisko kodollādiņu ierobežojumu un bruņojuma kontroli.
Žurnāla “Bulletin of the Atomic Scientists” izpilddirektore Aleksandra Bella medijam “The Guardian” norādīja, ka līguma nepagarināšana faktiski nozīmē pusgadsimtu ilgušā darba pie globālās stabilitātes saglabāšanas izbeigšanu.
“Kodolriski ir kļuvuši sarežģītāki un bīstamāki, un mēs esam redzējuši, ka līderi nav pildījuši savu pienākumu šos riskus pārvaldīt,” viņa teica.
“Ja mēs ļausim “New START” līgumam zaudēt spēku, neparakstot jaunu līgumu vai nepagarinot to, mēs nonāksim jaunā, biedējošā pasaulē, kādu neesam redzējuši jau desmitgadēm – pasaulē bez ierobežojumiem abu lielāko kodolvalstu kodolieroču arsenāliem,” teica ASV Kongresa deputāts Džons Garamendi.
2010. gadā “New START” līgumu parakstīja toreizējais ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas līderis Dmitrijs Medvedevs.
Obama sociālajos medijos norādīja, ka līguma termiņa nepagarināšana “iznīcinās gadu desmitiem ilgu diplomātiju un varētu izraisīt jaunu bruņošanās sāncensību, padarot pasauli mazāk drošu”.
Savukārt Medvedevs norādīja, ka “vienošanās nozīmē, ka pastāv uzticēšanās. Ja nav vienošanās, tas nozīmē, ka uzticēšanās ir izsmelta”.
Sarunas par līguma pagarināšanu nav notikušas
2025. gada septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins ierosināja pagarināt “New START” līgumu uz vēl vienu gadu. Līguma termiņa pagarinājums nozīmētu abu valstu spēju ierobežošanu līdz 1550 triecienam gatavām kodolgalviņām. Putins piedāvājumā neiekļāva nosacījumu par abu valstu savstarpējām pārbaudēm. Tātad faktiski ne ASV, ne Krievijas pārstāvji nevarētu veikt inspekcijas, lai klātienē pārliecinātos par vienošanās nosacījumu un saistību izpildi.
Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka tā “izklausās pēc labas idejas”, nekādas turpmākās sarunas par līguma pagarināšanu nav notikušas.
Šā gada janvārī Tramps paziņoja, ka starp abām valstīm nenotiek sarunas par līguma pagarināšanu.
“Ja tas [līguma temiņš – red.] beigsies, tad beigsies,” viņš teica “The New York Times” žurnālistiem. “Mēs vienkārši noslēgsim labāku vienošanos.”
Vēlāk Baltā nama amatpersona skaidroja, ka Tramps vēlas noslēgt jaunu līgumu, kurā piedalītos arī Ķīna, kurai kopumā 2025. gadā ir bijušas 600 kodolgalviņas. No tām 24 ir izvietotas un gatavas triecieniem, bet 576 glabājas noliktavās.
Starp ASV un Krieviju varētu atsākties kodolbruņošanās sacensība
“New START” līgums paredzēja ne vien skaitliski ierobežot kodolgalviņu skaitu, bet arī ASV un Krievijas savstarpējo uzraudzību un pārbaudes, kā arī informācijas un datu apmaiņu par jau esošajām kodolgalviņām. Līguma noslēgšanas brīdī abas puses paredzēja, ka vienošanās nodrošinās caurspīdīgumu abu valstu kodolprogrammās.
Pēdējos gados gan Tramps, gan Putins ir vairākkārt draudējuši pielietot kodolieročus. “New START” līguma termiņa beigšanās varētu nozīmēt jaunu bruņošanās sacensību starp abām valstīm.
“Kodolieroču ražošanas nozarē ir daudzi, kuri vēlētos strauji palielināt ASV spēkus, lai pretotos Ķīnas stratēģiskajai militārajai paplašināšanās,” sacīja “Arms Control Association” organizācijas izpilddirektors Derils Kimbals.
Lai gan “New START” līguma termiņa beigas varētu ietekmēt ASV un Krievijas kodolapbruņošanos, jo starp tām vairs nav vienošanās par stratēģisko kodollādiņu un piegādes sistēmu skaita ierobežošanu, tomēr nav paredzams, ka abas valstis spēs būtiski paātrināt to kodolprogrammu īstenošanas tempus.
ASV kodolarsenāls noveco, proti, gandrīz visi ASV piederošie kodolieroči ir vecāki par 50 gadiem. Kodolarsenāla modernizācijai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, izpēte un arī laiks.
Savukārt Krievija jau ir uzsākusi jaunu raķešu un ieroču sistēmu izstrādi. Tā kā “New START” līgums neiekļautu modernizētos Krievijas kodolieročus, ir maz ticams, ka tā pagarināšana būtu efektīvs veids Maskavas kodolprogrammas ierobežošanai un uzraudzībai.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu