Ukrainas prezidents noliedz tiešu vienošanos par enerģētikas pamieru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir skaidrojis, ka starp Ukrainu un Krieviju nepastāv tieša vienošanās par pamieru enerģētikas jomā. Lai gan ir izskanējušas ziņas par vienošanos, ka puses neuzbrukšot otra enerģētikas objektiem, Zelenskis norādījis, ka tas drīzāk ir vērtējams kā iespēja, nevis strikta vienošanās, kuras īstenošanos vēl nevar prognozēt. Kā ziņo avīze Diena, Zelenskis uzsvēra, ka tieša dialoga vai vienošanās šajā jautājumā ar Krieviju nav bijis. Šāds paziņojums izskanējis pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps bija paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins piekritis atturēties no uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un enerģētikas objektiem ziemas spelgonī.
ASV prezidenta loma un Krievijas reaģēšana
Donalds Tramps pauda pateicību Amerikai par centieniem apturēt uzbrukumus enerģētikai un cerību uz panākumiem. Taču Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs toreiz nebija sniedzis oficiālu apstiprinājumu šādai vienošanās. Ziņots, ka Tramps lūdzis Putinam neveikt triecienus līdz noteiktam datumam, un Ukrainas prezidents šo pagaidu pauzi vērtējis kā potenciālu ASV panākumu indikatoru. Tomēr vēlāk Zelenskis atzina, ka Krievija aizvadītajā naktī nav veikusi triecienus enerģētikas objektiem, bet tagad koncentrējas uz triecieniem loģistikai, nevis uz energoinfrastruktūru. Vienlaikus Krievija turpina ar droniem uzbrukt civilajām ēkām pilsētās.
Krievijas uzbrukumu postošā ietekme uz enerģētiku
Krievijas turpinātie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai rada nopietnus postījumus, apdraudot civiliedzīvotājus, īpaši ziemas periodā. Kopš 2022. gada šie uzbrukumi ir bijuši mērķtiecīgi, radot plašus elektroapgādes traucējumus. Ziņojumi liecina, ka Ukrainas enerģētikas sistēma ir piedzīvojusi ievērojamus bojājumus, ieskaitot spēkstaciju un pārvades līniju iznīcināšanu. Piemēram, nesenajos uzbrukumos Odesai un tās apgabalam, vismaz trīs cilvēki tika nogalināti un vēl 24 guvuši ievainojumus, bojāta arī infrastruktūra un dzīvojamās ēkas. Savukārt uzbrukumi enerģētikas objektiem Černihivas apgabalā atstājuši bez elektrības vairāk nekā 2700 mājsaimniecību. Kopš 2025. gada septembra energoinfrastruktūra Ukrainā tikusi uzbrukta vismaz 31 reizi, radot jaudas deficītu līdz pat 8,5 GW.
Starptautiskā uzmanība un kodoldrošības riski
Situācija Ukrainas enerģētikas sektorā ir pievērsusi starptautisku uzmanību, īpaši attiecībā uz kodoldrošību. 12 valstis ir brīdinājušas ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru (IAEA) par pieaugošo kodolnegadījuma risku Ukrainā. Krievijas regulārie uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai ne tikai pakļauj miljoniem ukraiņu ziemas salam, bet arī negatīvi ietekmē kodoldrošību, jo atomelektrostaciju drošai darbībai ir nepieciešama stabila elektroapgāde.
Latvijas nostāja un atbalsts Ukrainai
Latvijas nostāja Krievijas agresijas jautājumā ir nemainīga. Valdība ir nolēmusi veikt ikgadējas iemaksas Starptautiskās Enerģētikas kopienas izveidotajā Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondā, lai stiprinātu Ukrainas enerģētisko noturību. Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām apliecina Latvijas stingro un nemainīgo atbalstu Ukrainas drošībai, paredzot visaptverošu militāro un nemilitāro palīdzību, kā arī atbalstu Ukrainas ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Latvija arī apņēmusies turpināt sniegt Ukrainai visaptverošu un ilglaicīgu militāro un nemilitāro atbalstu, tai skaitā atbalstu enerģētikas un kiberdrošības jomā.