Nejaušā kārtā par komponistu
Georgs Pelēcis, mūsdienu latviešu komponists un muzikologs, kurš ieguvis Lielās mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, atceras, ka komponēšana viņam bērnībā radījusi lielas bailes. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Pelēcis raidījumā “Benefice” Latvijas Radio 3 “Klasika” atzinis: “Kad es pārgāju no Dārziņa skolas kora klases uz teorijas nodaļu, man kompozīcija tur bija kā obligātais priekšmets. Un es, atklāti sakot, ar šausmām domāju par to, kā man būs kaut kas jāraksta.” Šī šaubīšanās kļuvusi par pilnīgu pretstatu viņa vēlākajai karjerai, kļūstot par iemīļotu un starptautiski atzītu komponistu. Pelēcis absolvējis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatoriju Arama Hačaturjana kompozīcijas klasē 1970. gadā, un jau toreiz sācis sadarbību ar mūziķi Vladimiru Martinovu. Viņš turpinājis studijas arī Oksfordā un Kembridžā. Komponista daiļrades ceļš skaidrojies 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, un viņa mūzikai raksturīgas pozitīvas emocijas, vieglums un dziļas pārdomas.
Lielā mūzikas balva un atzinība
Georgs Pelēcis ir Lielās mūzikas balvas 2025 laureāts par mūža ieguldījumu. Šī balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, ko piešķir par izciliem sasniegumiem. Ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas, notika 6. martā koncertzālē “Cēsis”. Pelēcis ir ne tikai komponists, bet arī muzikologs, kurš pētījis viduslaiku, Renesanses un baroka mūziku, kā arī daudzu Baltijas komponistu jaunradi. Viņa zinātniskie darbi, tostarp par Johanu Okehemu un Džovanni Pjerluidži Palestrīnu, ir augsti novērtēti. Jau 2018. gadā Pelēcis saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaundarbs” par skaņdarbu “Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm “Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā””.
Mūzikas ceļš un radošā filozofija
Lai gan bērnībā Georgs Pelēcis baidījās no komponēšanas, viņa skolotājs Ģederts Ramanis mudināja viņu iestāties Maskavas Konservatorijā. Pelēcis atzīst, ka viņa sirds vienmēr piederējusi pagātnes mūzikai, īpaši Vivaldi, Skarlati un Monteverdi. Viņa kompozīcijas mūsdienās ir pazīstamas visā pasaulē, un tām raksturīga vieglums, prieks un dziļas pārdomas par cilvēka eksistenci un ideāliem. Daudzi viņa darbi, piemēram, “Un suvenir d’Orpheus”, “Meeting with a friend” un “All in the past”, ir iekļauti dažādu mūziķu, tostarp Gidona Krēmera, repertuārā. Pelēcis ir arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors, kur vadījis studiju kursu “Polifonija”.
Lielās mūzikas balvas 2025 nomināciju paziņošana
Lielās mūzikas balvas 2025 nominanti un balvas par mūža ieguldījumu saņēmēji tika paziņoti 14. janvārī preses konferencē, kurā piedalījās kultūras ministre Agnese Lāce un “Latvijas Koncertu” valdes locekle Zanda Strumpe. Kultūras ministre uzsvēra, ka balva ir pateicība nozares izcilniekiem un apliecina, ka Latvijas kultūras notikumi ir pieejami visos reģionos. Žūrijas sastāvā darbojās pazīstami mūzikas profesionāļi, tostarp muzikoloģe Ieva Rozenbaha un Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja Anete Ašmane-Vilsone. Balsojums par “Delfi” auditorijas simpātiju norisinājās no 17. februāra līdz 4. martam.