Vairākas valstis paudušas atbalstu ASV un Irānas sarunām. Tās plānotas piektdien Omānā. To, ka abu valstu sarunas piektdien notiks Omānā, trešdien vēlu vakarā pēc Latvijas laika apstiprināja gan Teherānā, gan Vašingtonā.
Laikraksts “The New York Times” ceturtdien vēsta, ka puses ir piekritušas sarunu gaitā apspriest ne tikai Teherānas kodolprogrammu, bet arī ballistisko raķešu programmu un kaujinieku grupējumus.
Kā amerikāņu izdevumam paudušas anonīmas amatpersonas – sarunu mērķis ir nonākt pie iespējamas vienošanās ietvara.
Kā ziņo “The New York Times”, atsaucoties uz trim anonīmām irāņu amatpersonām un kādas arābu valsts anonīmu amatpersonu, trešdienas laikā ASV un Irānu piekrist sarunām Omānā mudinājušas vairākas arābu valstis un Turcija.
Ceturtdien Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans norādīja, – Ankara darot visu, lai nepieļautu, ka spriedze starp Teherānu un Vašingtonu ierauj reģionu jaunā konfliktā.
Ēģiptes ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka valsts vadošais diplomāts Badrs Abdelati bija saziņā ar Irānas, Omānas un Kataras amatpersonām, kā arī ASV prezidenta sūtni Stīvenu Vitkofu, lai runātu par pūliņiem mazināt spriedzi reģionā.
KONTEKSTS:
Irāna un Rietumvalstis 2015. gadā parakstīja vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret rietumvalstu sankciju pret Irānu atcelšanu.
Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā ASV no tās izstājās, un saspīlētās abu valstu attiecības radīja spriedzi visā Tuvo Austrumu reģionā.
Irāna savu kodolporgrammu atjaunoja 2019. gadā un 2021. gadā pavēstīja, ka sāks izmantot jaunas, modernas urāna bagātināšanas centrifūgas, kas Teherānai ļaus bagātināt urānu ātrāk un lielākā apjomā, nekā bija iespējams ar valstij piederošajām pirmās paaudzes iekārtām, ko Irānai ļāva izmantot 2015. gadā noslēgtā kodolvienošanās.
Tramps 2025. gada janvārī, atgriežoties Baltajā namā, paziņoja, ka atjaunos “maksimālā spiediena” politiku, lai atturētu Irānu no centieniem iegūt kodolieročus.
Martā ASV prezidents aicināja Irānu sākt sarunas par kodolieroču izstrādes apturēšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā tai jārēķinās ar militāru reakciju. Irāna, atbildot uz Trampa piedāvājumu, paziņoja, ka nerisinās sarunas un nesadarbosies ar ASV, kamēr Vašingtona īsteno maksimālā sankciju spiediena politiku pret Irānu.
No aprīļa līdz jūnijam Teherāna un Vašingtona piedalījās piecās sarunu kārtās, lai noslēgtu jaunu kodolvienošanos. 14. jūnijā Irānas valdība paziņoja, ka neredz jēgu sarunas turpināt pēc tam, kad Izraēla naktī uz 2025. gada 13. jūniju uzsāka militāro operāciju “Lauvas spēks”, kuras ietvaros apšaudīja Irānas kodolobjektus un citus militārus mērķus.
Pēc 12 dienas ilgas karadarbības abas – Izraēla un Irāna – vienojās par pamieru. Pēc tam Irānas augstākais līderis pasludināja uzvaru konfliktā ar Izraēlu un ASV.
27. augustā Eiropas lielvalstis – Francija, Lielbritānija un Vācija – paziņoja, ka atsāks procesu pret Irānu noteikto sankciju atjaunošanai. Irāna šādu soli kritizēja, kamēr ASV un Izraēla vērtēja pozitīvi.
Nespējot panākt vienošanos, ANO sankcijas pret Irānu tika atjaunotas 28. septembrī.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu