Strīds par uzraudzību: Ekonomikas ministrija iebilst pret nebanku kreditētāju nodošanu Latvijas Bankai
Latvijā turpinās diskusijas par to, kura institūcija turpmāk uzraudzīs nebanku kreditētājus. Finanšu ministrija (FM) atbalsta ieceri nodot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) funkcijas šajā jomā Latvijas Bankai, saskatot ieguvumus gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) un PTAC iebilst pret šādu risinājumu, cita starpā norādot uz iespējamiem zaudējumiem valsts budžetam. Šo jautājumu aplūkoja Saeimas Budžeta un nodokļu komisija. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, diskusijas vēl turpināsies, taču komisijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs uzsvēris, ka lēmums ir jāpieņem vēl šai Saeimai, pirms oktobra.
Latvijas Bankas argumenti un ieguvumi
Latvijas Banka pauž gatavību uzņemties nebanku kreditēšanas sektora uzraudzību, norādot, ka pašreizējais modelis, kurā informācija par pakalpojumiem un to izmaksām ne vienmēr tiek skaidri komunicēta iedzīvotājiem, rada situāciju, ka aizņēmēji bieži vēršas pēc skaidrojumiem tieši centrālajā bankā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atzīst, ka banka jau uzrauga 13 dažādus segmentus un vairāk nekā 200 tirgus dalībniekus. Integrējot nebanku kreditēšanas sektoru, daudzas funkcijas varētu tikt veiktas efektīvāk, izmantojot esošos resursus un tehnoloģijas, tādējādi samazinot cilvēkresursu patēriņu. Latvijas Banka kopumā atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina plašāk izvērtēt gan esošā modeļa nepilnības, gan potenciālos ieguvumus, ja uzraudzību veiktu tā.
Ekonomikas ministrijas un PTAC iebildumi
Ekonomikas ministrija iebilst pret uzraudzības nodošanu, jo nesaskata skaidrus mērķus šādām pārmaiņām, dēvējot to par “reformu tikai reformas pēc”. Vienlaikus ministrija gan piekrīt, ka pārdomātas izmaiņas varētu dot pozitīvus rezultātus. Patērētāju tiesību aizstāvji arī iebilst pret šo ieceri. Finanšu ministrija gan lēš, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai varētu samazināt nozares uzraudzības maksas par 57%. FM aprēķini liecina, ka PTAC tiešās izmaksas, nodrošinot uzraudzību, ir ap 390 000 eiro gadā, savukārt Latvijas Bankai papildu izmaksas būtu ap 352 800 eiro gadā. Tiek prognozēts, ka atceltās valsts nodevas ieņēmumu kritums valsts budžetā varētu būt ap 1,7 miljoniem eiro gadā, atskaitot PTAC izmaksas.
Finanšu ministrijas priekšlikums un budžeta sekas
Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas paredz nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju nodot Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra. FM rosina atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licenču izsniegšanu un darbības uzraudzību. PTAC dati liecina, ka ieņēmumi no uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījušies no aptuveni 1,94 līdz 2,4 miljoniem eiro gadā. Lai gan šis risinājums samazinātu finansiālo slogu nozarei, tas radītu skaidri identificējamu negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Neprecīzie aprēķini un turpmākā perspektīva
Attiecībā uz PTAC iepriekš pausto, ka uzraudzības nodošana varētu izmaksāt valstij un komersantiem no 3,5 līdz astoņiem miljoniem eiro, FM norāda, ka šāda izmaksu amplitūda liecina par aprēķinu metodoloģijas nepilnībām. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paudis, ka regulējums šīs uzraudzības nodošanai būtu jāsakārto līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumam, lai to varētu īstenot 2026. vai 2027. gadā. Viņš arī atzīmējis, ka lēmums ir politisks, taču līdzšinējās sarunas liecina par atbalstu no politiskā spēka puses.