Arī 2026. gadā interneta un telefona krāpnieki nekur nepazudīs, tieši otrādi – visticamāk, tie strādās ar uzviju, jo cilvēki Latvijā joprojām ir gatavi upurēt savu drošību pāris papildu klikšķu vai darbību dēļ, un šis cilvēku slinkums strādā krāpnieku labā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja kiberdrošības eksperti – Gints Mālkalnietis, Elviss Strazdiņš un Vineta Sprugaine. 

Krāpnieki meklē robus 

Pērn interneta un telefona krāpnieku ķēriens Latvijā krietni pārsniedza 20 miljonus eiro, un diemžēl arī 2026. gads noziedzniekiem ir sācies labi. Krāpnieki arvien atrod jaunus “robus” un veidus, kā nokļūt līdz iedzīvotāju bankas kontiem, lai tos iztukšotu. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine atgādināja, ka viens no ceļiem, ja neesam uzmanīgi, var būt arī “eParaksts mobile”. “Ja mēs paskatāmies, kur cilvēki šobrīd izmanto e-parakstu visvairāk, tad no Top10 vietnēm četras ir bankas. Tātad e-paraksts no saziņas rīka ar valsti, kā tas bija varbūt pirms pieciem sešiem gadiem, ir kļuvis par pilnvērtīgu mūsu ikdienas rīku, caur kuru mēs rīkojamies ar savu naudu, piesakāmies e-pakalpojumiem un veicam dažnedažādus darījumus, un to ir pamanījuši arī krāpnieki,” viņa skaidroja. 

Lai uzlabotu iedzīvotāju iespējas aizstāvēties pret krāpniekiem, LVRTC ieviesis vairākas jaunas drošības funkcijas “eParaksts mobile” lietotājiem.  “Jau pērn ieviesām tādu uzlabojumu, ka, lai uzliktu iespēju lietot biometrijas datus “eParaksts mobile”, ir jāievada pinkodi. Iepriekš tas tā nebija. Agrāk cilvēks pārslēdzās uz biometriju – tas bija pirksta nospiedums vai sejas atpazīšana,” stāstīja Sprugaine. 

Otrs uzlabojums: darbojoties ar datoru, ja vēlamies apstiprināt savu identitāti ar “eParaksts mobile”, vispirms uz lietotni atnāk paziņojums ar trīsciparu kodu, kas attiecīgi jāievada datorā – konkrētajā interneta pārlūkā. 

“Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka krāpnieki nereti uz dullo vai varbūt ļoti mērķtiecīgi, ja kaut kur jau ir noklīduši dati, izmēģina dažādus lietotāju numurus un atsūta cilvēkam uz viedierīci pieprasījumu apstiprināt identitāti, un tad cilvēks vai nu nevērīgi, vai neuzmanīgi, vai kaut kādu citu apsvērumu vadīts to arī apstiprina,” skaidroja speciāliste. Tajā brīdī krāpniekiem tiek iedota pilna pieeja portālam, kurā viņi vēlējās iekļūt. Tāpēc LVRTC ieviesa jau minētos papildu šķēršļus. Tagad, lai panāktu to pašu, krāpniekiem jāiegūst vēl arī unikālais trīsciparu kods, kas parādās cilvēka “eParaksts mobile” lietotnē. 

“Ja jums kāds prasa šo kodu, tas ir krāpnieks” 

Taču Sprugaine atklāja, ka – pretēji gaidītajam – iedzīvotāji par papildu drošības funkcijām nebūt nav sajūsmā, tieši otrādi – gan par vienu, gan otru uzlabojumu saņemtas vairākas sūdzības, jo tas esot neērti. 

“Neviens paldies neteica par šiem uzlabojumiem, tieši otrādi – mēs saņēmām diezgan daudz sūdzību, kāpēc jūs pielikāt vēl vienu kodu. Jāsecina, ka cilvēki ir gatavi upurēt drošību četru klikšķu dēļ. Tiešām ir gatavi. 

Taču diemžēl šis gads ir iesācies ar to, ka cilvēki ir sākuši arī šo kodu nodot krāpniekiem,” viņa norādīja. 

Sistēma ir sekojoša: cilvēkam piezvana krāpnieks un stādās priekšā, ka ir Valsts ieņēmumu dienesta vai kādas citas institūcijas darbinieks, un steidzami lūdz apstiprināt kaut kādas darbības. Tajā brīdī cilvēkam “eParaksts mobile” lietotnē parādās kods, un cilvēks krāpniekam pasaka šo kodu. Krāpnieks, sēžot pie sava datora, ievada interneta pārlūkā šo kodu un iegūst pilnu piekļuvi, visticamāk, internetbankai vai kādai citai vietnei. 

Pašlaik, kad cilvēkam atnāk šis trīsciparu kods, lietotnē parādās paziņojums “Esiet uzmanīgi, šis kods jūs aizsargā no krāpniekiem”, taču Sprugaine atklāja, ka tuvāko nedēļu laikā tas tiks nomainīts pret jaunu tekstu: “Ja jums kāds prasa šo kodu, tas ir krāpnieks”. 

“Vai tas līdzēs, es nezinu, jo, kā jau es teicu, cilvēki ir gatavi dažu klikšķu vai neuzmanības dēļ upurēt savu drošību. Diemžēl vājākais ķēdes posms ir pats cilvēks. 

Lai arī kādas tehnoloģijas mēs neieviestu, tās nepalīdzēs, ja cilvēks labprātīgi kādam svešiniekam, kurš zvana pa telefonu un uzdodas par – dievs vien zina ko –, atdod savus datus, savas digitālās pases un savu identitāti,” pauda speciāliste. 

Jāatslēdz uzpeldošos “Smart ID” paziņojumus 

Viņai piekrita programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš, taču viņš norādīja, ka savā ziņā vieglprātīgi pret drošību izturas arī Baltijā esošās bankas, jo bieži vien kā prioritāti tās izvirza klientu ērtības. Strazdiņš uzsvēra, ka arī bankām būtu jāievieš līdzīga papildu drošības sistēma, kā to izdarījis LVRTC. “Mums beidzot ir jāievieš trīs skaitļu “Smart ID” funkcionalitāte visās bankās, – tad, kad tu autentificējies, piemēram, bankā ar “Smart ID”, tev ekrānā parādās viens skaitlis, un “Smart ID” lietotnē tev ir jāizvēlas šis viens skaitlis no trijiem, kurus tu šobrīd redzi ekrānā,” viņš skaidroja. 

Šāda funkcionalitāte “Smart ID” jau pastāv, taču, kā norādīja Strazdiņš, bankas to neizmanto, jo “tas būtu lieks apgrūtinājums klientiem”. Taču tas ir ļoti vajadzīgs, jo bieži vien krāpnieki vai nu uz dullo, vai no datubāzēm sev zināmos personas kodus ievada internetbankā, cilvēkam tad telefonā parādās “Smart ID” paziņojums, un cilvēks atkal – neuzmanības, neizpratnes vai citu iemeslu dēļ – automātiski ievada kodus un sniedz piekļuvi, reizēm pat divreiz par to neaizdomājoties. 

“Cilvēki, lūdzu, nedariet tā. Pirmkārt, nelietojiet to pašu pinkodu, ko telefonā, arī “Smart ID”. Lūdzu, lietojiet divus dažādus pinkodus. 

Otrs ieteikums – atslēdziet šos uzpeldošos “Smart ID” paziņojumus. Ja jūs iesiet internetbankā, jūs paši atvērsiet šo “Smart ID” lietotni un autentificēsieties,” ieteica Strazdiņš. 

Tās ir pavisam vienkāršas nianses, kas jāņem vērā, taču ļoti daudzi to joprojām nedara. Kiberincidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis to skaidroja pavisam vienkārši: “Šeit mēs nonākam pie tā, ka cilvēku slinkums ir tas, kas strādā krāpnieku labā. Tas principā ir slinkums. Tā nav tehnoloģiska problēma. Mums ir ļoti daudz tehnoloģiski labu mehānismu, kas netiek lietoti, tāpēc ka ir slinkums. Tāpēc, ka lietotāju pieredze ir svarīgāka un bankas nevēlas, lai klientiem būtu jelkāds apgrūtinājums. Es viņus saprotu, bet no drošības viedokļa brīžiem tie riski tomēr ir gana lieli. Cilvēki īsti nesaprot, ar ko viņi riskē dažu lieku klikšķu dēļ.”