Itāļu opermūzikas klasika Rīgā
Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 17. februārī uz skatuves kāps skatītāju iemīļotais itāļu verisma žanra vakars, piedāvājot divas viencēliena operas: Pjetro Maskanji “Zemnieka gods” (Cavalleria rusticana) jauniestudējumu un Rudžero Leonkavallo “Pajaci” (Pagliacci) atjaunoto iestudējumu. Kā ziņo telekanāls TV3, abi darbi, kas tiek uzskatīti par itāļu verisma operu paraugiem, piedzīvos Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā. Šis divu operu kopiestudējums ir ierasta prakse pasaules opermūzikas scēnā un ir īpaši novērtēts arī Latvijas Nacionālajā operā. Abas operas savās darbībās iekļauj spēcīgus mīlas trīsstūrus, nodevības un traģiskus notikumus, kas spēj aizkustināt skatītājus, un dzīves norises, kurām nepiemīt īpašs skaistums, šeit ieguvušas muzikāli krāšņu ietērpu.
Par operām: kaislības un traģēdija
Pjetro Maskanji operā “Zemnieka gods”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1890. gadā, darbība risinās idilliskā Sicīlijas ciematā. Tā stāsta par zemnieces Santucas sirds sāpēm, kad viņas līgavainis Turidu pametis viņu un iemīlējies Lolas – turīga zemnieka Alfio sievā. Santucas izmisums noved pie tā, ka viņa atklāj Alfio par sievas neuzticību, aizsākot neizbēgamu atriebības un traģēdijas ķēdi. Maskanji šo operu sakomponēja rekordīsā laikā, lai piedalītos konkursā, un tā uzreiz guva milzīgu popularitāti. Tā Latvijas Nacionālajā operā pirmoreiz skanēja jau 1904. gadā, diriģējot pašam komponistam Pjetro Maskanji.
Savukārt Rudžero Leonkavallo opera “Pajaci”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1892. gadā, ir stāsts par klejojošu komediantu trupu. Tajā mīlestība un nodevība savijas gan uz skatuves izrādē, gan aiz tās esošajā privātajā dzīvē. Trupas vadītājs Kanio uzzina par savas sievas Nedas neuzticību, un sirdssāpes ir tik dziļas, ka tās nevar apslāpēt ar izrādes palīdzību. Rezultātā izrāde uz skatuves pārvēršas asiņainā dzīves drāmā. Aika Karapetjana iepriekšējais “Pajaci” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā notika 2019. gadā.
Režisora vīzija un radošā komanda
Režisors Aiks Karapetjans, kurš plašāk pazīstams arī kā kinorežisors, savu karjeru Latvijas Nacionālajā operā iesācis ar sekmīgiem iestudējumiem, tostarp “Seviljas bārdzini” un “Faustu”. Viņa darbos bieži tiek skartas tēmas, kas saistītas ar psiholoģisko spriedzi un cilvēciskajām kaislībām. Šajā iestudējumā viņam palīdz scenogrāfs un gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Liene Grava un videomākslinieks Artis Dzērve.
Iestudējumu pirmizrādes un norises datumi
Operu “Zemnieka gods” un “Pajaci” kopiestudējuma pirmizrāde paredzēta 17. februārī Latvijas Nacionālajā operā. Izrādes notiks arī citos datumos februārī un martā, sniedzot skatītājiem iespēju baudīt šos spilgtos verisma žanra paraugus.
Verisma žanrs: patiesas emocijas uz skatuves
Verisms opermūzikā, kas radies 19. gadsimta beigās Itālijā, cenšas attēlot reālistiskus varoņus un viņu dzīvesstāstus, neizlaižot pat vistuvākos un nepatīkamākos dzīves aspektus. Šis žanrs pieprasa no dziedātājiem un aktieriem spēju atklāt patiesas, neizskaistinātas emocijas, kas padara izrādes īpaši aizraujošas un aizkustinošas skatītājiem.