Bez īpašiem panākumiem Abū Dabī beigusies Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunu otrā kārta par mieru Ukrainā. Tomēr sarunu vedēji tās nodēvējuši par konstruktīvām.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs sociālās saziņas vietnēs norādīja, ka 4. un 5. februārī ASV, Ukrainas un Krievijas delegācijas tikās otrajā trīspusējā sanāksmē Abū Dabī, lai virzītu uz priekšu centienus izbeigt karu Ukrainā. Sarunas bijušas konstruktīvas un vērstas uz apstākļu radīšanu ilgstošam mieram. Notikušas plašas diskusijas par neatrisinātajiem jautājumiem, tai skaitā par pamiera īstenošanas metodēm un karadarbības pārtraukšanas uzraudzību.
Arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka sarunas bijušas patiesi konstruktīvas, un pateicās ASV un Apvienotajiem Arābu Emirātiem par to kvalitatīvu organizēšanu un starpniecību.
Savukārt pats Zelenskis paziņoja, ka sarunas ir sarežģītas, bet Ukrainas puse tajās bija un būs konstruktīva. Karš esot jāizbeidz ar patiesi uzticamām drošības garantijām Ukrainai un visam reģionam.
Vakar pēc sarunu noslēguma tika paziņots par jaunu karagūstekņu apmaiņu starp Krieviju un Ukrainu. Ukraina izdeva Krievijai 157 karavīrus, bet Krievijai Ukrainai atdeva 150 karavīrus un 7 civiliedzīvotājus.
Ukrainai atgrieztie kara gūstekņi, 2026. gada 5. februāris
Foto: AFP, HANDOUT
ASV un Krievija vienojas atsākt militāro dialogu
Vienlaikus ASV un Krievijas pārstāvji vienojušies atsākt dialogu par militāriem jautājumiem.
ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā paziņoja, ka atjaunotie komunikācijas kanāli ar Krievijas militāro vadību “nodrošinās pastāvīgu kontaktu starp militārajām struktūrām, kamēr puses turpinās strādāt, lai panāktu ilgstošu mieru”, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”.
Diplomātiskajās sarunās Abu Dabī piedalījās ASV un NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs. ASV un Krievijas militārā vadība pārtrauca saziņu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Sakaru atjaunošana ir kārtējais apliecinājums ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem uzlabot attiecības ar Krieviju. Tas notiek, neraugoties uz Krievijas regulārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un enerģētikas infrastruktūrai.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2025. gada novembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas un kurš ekspertu vērtējumā bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Atjaunotā plāna detaļas netika atklātas, taču mediji ziņoja, ka plāns tika saīsināts.
Šobrīd tajā iekļauti 20 punkti un vairāk ievērotas Kijivas intereses, tostarp ASV piedāvājusi drošības garantijas, kas izstrādātas pēc NATO 5. panta principa. Krievija līdz šim noraidījusi visus labojumus, bet Ukraina atzinusi, ka vissmagākās ir sarunas par teritoriju sadali.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Gan Ukrainas, gan ASV amatpersonas tās vērtēja kā produktīvas, taču iesaistītajiem joprojām nav izdevies atrisināt jautājumu par teritoriju sadali.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu