«LIDO» ar jaunu uzņēmumu un ambīcijām paplašinās
Ēdināšanas uzņēmums AS “LIDO” ir reģistrējis jaunu meitasuzņēmumu SIA “LIDO māja”, kas liecina par uzņēmuma ambiciozajiem attīstības plāniem. Šī jaunā struktūra ir daļa no stratēģijas veidot jaunu ražošanas, noliktavas un biroja ēku kompleksu, kurā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Projekta mērķis ir ne tikai modernizēt un palielināt ražošanas jaudas, bet arī saglabāt industriālo mantojumu, pārveidojot daļu no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas. Šis solis tiek saskatīts kā ilgtermiņa ieguldījums uzņēmuma nākotnē, kas dos iespēju augt, ieviest mūsdienīgas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt pozīcijas Baltijas tirgū un attīstīt biznesu Lietuvā. “Lido māja” kalpos kā stratēģisks atspēriena punkts uzņēmuma izaugsmei.
AS “LIDO” ir paziņojis arī par saviem rekordlielajiem finanšu rezultātiem. 2023. finanšu gadā (no 1. maija līdz 30. aprīlim) uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 59,71 miljonu eiro. Neskatoties uz kopējām nozares grūtībām, “LIDO” ir spējis nodrošināt apgrozījuma pieaugumu un 2023. gadā nodokļos samaksājis 16,2 miljonus eiro. Uzņēmums, kas dibināts 1987. gadā, šobrīd nodarbina aptuveni 1200 cilvēkus un ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā.
Fotoradaru licenču cenas un tirgus pārbaudes
Konkurences padome (KP) ir sākusi pārbaudes attiecībā uz fotoradaru programmatūras licenču sadārdzinājumu, konstatējot, ka SIA “Burde B.V.” ieņēmusi dominējošu stāvokli šo licenču izplatīšanas tirgū Latvijā. Uzņēmumam tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības izplatīt “Gatso RT4” fotoradaru programmatūras licences, tādējādi radot situāciju, kurā licencēšanu spēja nodrošināt tikai viens piegādātājs. KP secinājusi, ka programmatūras ražotājs “Gatso” vienpusēji nenosaka galīgās cenas, ļaujot izplatītājiem brīvi noteikt gala cenu. Par konstatētajiem pārkāpumiem SIA “Burde B.V.” piemērota soda nauda 24 199,25 eiro. Šī situācija izgaismo jautājumus par godīgu konkurenci un cenu veidošanu tehniskajās licencēs, kas nodrošina svarīgu infrastruktūru, piemēram, ceļu satiksmes drošības uzraudzību.
Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, un to uzstādīšanas mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu un uzlabot ceļu satiksmes drošību. CSDD uzsver, ka radaru atrašanās vietas ir publiski pieejamas un pirms katra radara ir uzstādītas brīdinājuma zīmes.
Rīgā sākas pārbaudes izglītības iestādēs
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir konstatējusi pārkāpumus Rīgas Stila un modes tehnikumā, uzsākot pārbaudes izglītības iestādē. Lai gan ministrija atzina, ka digitālu vai attālinātu pārbaudes risinājumu ieviešana ir sarežģīta un audzēkņu mācību procesa efektivitāti iespējams pārbaudīt galvenokārt klātienē, tiek strādāts pie finansēšanas kārtības maiņas profesionālajās izglītības iestādēs. Mērķis ir novērst situācijas, kurās finansējums seko neefektīvai uzskaites praksei. Ministrija sola, ka izmaiņas finansējuma modelī pilnībā izslēgtu šādas nepilnības nākotnē. Darba attiecības ar tehnikuma vadītāju, kurš ir saistīts ar minētajiem pārkāpumiem, patlaban nav pārtrauktas.
Brīvprātīgie policisti un starptautiskā sadarbība
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir paziņojis, ka Latvijā nākamgad varētu sākt strādāt brīvprātīgie policijas darbinieki, balstoties uz Igaunijas pieredzi. Šāds modelis ļautu stiprināt Valsts policijas kapacitāti, jo īpaši situācijās, kad profesionālu policistu skaits ir nepietiekams un daļa strādā virsstundas. Lai kļūtu par brīvprātīgo, būs jāiziet apmācības Valsts policijas koledžā, pārņemot pieredzi no igauņiem. Vienlaikus ministrs norādīja uz nepieciešamību stiprināt abu valstu sadarbību robežkontrolē un cīņā pret organizēto noziedzību, tostarp narkotiku aprites ierobežošanā, izstrādājot jaunu sadarbības līgumu starp Iekšlietu ministrijām.