Pagājušā gada decembrī Austrālija pieņēma sociālo tīklu lietošanas aizliegumu nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, un tās piemēram straujiem soļiem seko Francija un Dānija, un arī citas valstis apsver ierobežot bērnu iespējas izmantot sociālos tīklus. Cik ātri šādi pasākumi tiks īstenoti un cik plaši tie būs, atkarīgs no katras valsts politiķiem un sabiedrības, bet arvien vairāk nostabilizējas viedoklis, ka nepieciešams rīkoties.
Mērķi ir veselā saprāta diktēti – pasargāt bērnus un jauniešus no kibermobinga, kaitīga vai vecumam neatbilstoša satura, pavedināšanas, kaitīgas komercprakses un citiem tiešsaistes riskiem, kā arī negatīvas ietekmes uz fizisko un garīgo veselību, ko var izraisīt vai pastiprināt pārmērīga sociālo tīklu izmantošana. Cits jautājums ir par to, kā to īstenot praksē, saglabājot līdzsvaru ar realitātes diktētajām prasībām (galu galā bez mobilajiem telefoniem mēs esam kā bez rokām) un jauniešu tiesībām uz vārda un izpausmes brīvību digitālajā pasaulē. Atbilde, visticamāk, ir visaptveroša pieeja, vienlaikus ar bērniem audzinot arī sabiedrību.
Esošie ierobežojumi nav pietiekami efektīvi
Daudzi sociālie tīkli, tostarp “TikTok”, “Facebook” un “Snapchat”, jau labu laiku ir aizlieguši reģistrēties bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, un Eiropas Savienības (ES) noteikumi prasa lielajām platformām ieviest pasākumus, lai aizsargātu jauniešus no tiešsaistes riskiem un nepiemērota satura. Taču amatpersonas un eksperti atzīst, ka šie ierobežojumi bieži vien nedarbojas. Oficiālie dati vairākās Eiropas valstīs liecina, ka lielai daļai bērnu, kas jaunāki par 13 gadiem, ir savi konti sociālajos tīklos.
Saskaņā ar UNICEF datiem bērni veido aptuveni vienu trešdaļu no visiem interneta lietotājiem pasaulē, un daudzi no viņiem jau no agra vecuma regulāri piekļūst digitālajām platformām un jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgā intelekta rīkiem. Jo vairāk bērnu un jauniešu izmanto viedierīces un internetu, jo plašāk izplatīta ir problemātiska lietošana ar visām no tās izrietošajām negatīvajām sekām.
Dažādas valstis šo jautājumu risina dažādi, tomēr aizvien plašāk izplatās pārliecība, ka konkrēti soļi ir jāsper.
Austrālija
Austrālijā pagājušā gada 10. decembrī stājās spēkā aizliegums bērniem līdz 16 gadu vecumam atvērt un uzturēt kontus desmit lielākajos sociālajos tīklos – “YouTube”, “X”, “Facebook”, “Instagram”, “TikTok”, “Snapchat”, “Reddit”, “Twitch”, “Threads” un “Kick”. Austrālija ir pirmā valsts, kas ieviesusi šādu aizliegumu.
Likums neparedz sodus vecākiem par aizlieguma pārkāpšanu, bet uzliek atbildību par aizlieguma ievērošanu sociālajiem tīkliem. Platformām dots viens gads, lai izstrādātu risinājumus vecuma ierobežojuma ieviešanai. Aizlieguma neievērošanas gadījumos platformām draudēs bargas soda naudas. Aizliegums neattiecas uz ziņapmaiņas platformām, piemēram, “WhatsApp”, elektronisko pastu, tiešsaistes spēlēm un dažādiem izglītojošiem rīkiem, jo bērniem un pusaudžiem tie var būt nepieciešami mācībām skolā, atpūtai vai citu iemeslu dēļ.
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs paziņoja, ka lepojas ar šo aizliegumu. Viņaprāt, tās ir vienas no lielākajām sociālajām un kulturālajām pārmaiņām, kādas notikušas Austrālijā. Jaunais likums palīdzēs nodrošināt bērniem normālu bērnību, dos vecākiem mieru un kalpos par piemēru citām valstīm, uzskata premjerministrs. Kritiķi savukārt apgalvo, ka aizliegums ir nesamērīgs, un tas jau ir apstrīdēts Augstākajā tiesā. Daudzi ir pārliecināti, ka pusaudži vienkārši pāries uz citiem pakalpojumiem, kur riskus ir vēl grūtāk kontrolēt.
Raidorganizācija BBC ziņoja, ka uzreiz pēc aizlieguma ieviešanas pieauga citu platformu aplikāciju lejupielāde, piemēram, “Lemon8”, “Yope” un “Discord”, uz kurām aizliegums neattiecas. Savukārt pirms aizlieguma stāšanās spēkā pieauga VPN (virtuālo privāto tīklu) programmu lejupielāde. VPN slēpj lietotāju atrašanās vietu, lai apietu konkrētai valstij noteiktus ierobežojumus. Janvāra vidū šādu VPN programmu lejupielāžu skaits jau bija samazinājies līdz normālam līmenim, un paredzams, ka platformas, ievērojot aizliegumu, centīsies atklāt un novērst VPN izmantošanu, lai slēptu patiesos datus, ziņoja raidorganizācija CNBC.
Laikraksts “The West Australian” vēstīja, ka “Lemon8” pēc savas iniciatīvas ir izpildījusi vecuma ierobežojuma prasības, un Austrālijas valdība lūgusi arī “Yope” pašai novērtēt, vai tai būtu jāsper šāds solis.
Austrālijas amatpersonas janvāra vidū paziņoja, ka kopš 10. decembra, kad aizliegums stājās spēkā, lielās platformas šajā valstī nobloķējušas aptuveni 4,7 miljonus bērnu kontu.
ES
ES ir vieni no stingrākajiem digitālajiem noteikumiem pasaulē. Digitālo pakalpojumu akts (DSA) cita starpā prasa platformām veikt vecuma pārbaudi un aizliegt bērniem kaitīgu saturu un atkarību veicinošas funkcijas, piemēram, bezgalīgo ritināšanu. Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) faktiski nosaka, ka bērni, kas jaunāki par 13 gadiem, drīkst reģistrēties sociālajos tīklos tikai ar vecāku piekrišanu, kas platformām nepieciešama nepilngadīgo datu apstrādei. Saskaņā ar GDPR valstis var noteikt arī 14 vai 15 gadus kā šo robežu, galvenais, lai tā nebūtu zem 13 gadu sliekšņa. Vairākas valstis ir izvēlējušās noteikt 13 gadus kā šo robežu, tostarp Beļģija, Dānija, Igaunija, Latvija, Malta, Portugāle, Somija un Zviedrija.
Taču platformas joprojām stingri nekontrolē savu lietotāju vecumu, bērni iemācījušies apiet ierobežojumus, un vecāki, kuri atļauj saviem bērniem reģistrēties sociālajos tīklos, nereti nekontrolē vai nespēj kontrolēt, ko viņu atvases tur dara. 2024. gada februārī un maijā ES sāka pārbaudes “TikTok”, kā arī “Meta” piederošajos “Facebook” un “Instagram” saistībā ar bažām, ka šīs platformas, iespējams, nedara pietiekami daudz, lai novērstu negatīvo ietekmi uz jauniešiem. Pēc gandrīz diviem gadiem ES vēl nav pabeigusi pārbaudes, bet, spriežot pēc kādas EK amatpersonas sacītā, pastāv cerība uz provizoriskiem secinājumiem šī gada pirmajā pusē.
ES varētu izvēlēties pastiprināt DSA un citu regulu ievērošanu, tādējādi ietekmējot bērnu saskarsmi ar sociālajiem tīkliem, kā arī ieviest jaunus noteikumus, kas, pēc visa spriežot, agrāk vai vēlāk notiks. Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada jūlijā nāca klajā ar jaunām vadlīnijām bērnu aizsardzībai internetā un prezentēja lietotni, kas veic bērnu vecuma pārbaudi un bloķē bērniem kaitīgu saturu, uzticot tās testēšanu Dānijai, Francijai, Grieķijai, Itālijai un Spānijai. EK pārstāvis janvāra izskaņā norādīja, ka šo rīku paredzēts ieviest līdz gada beigām.
“Esmu stingri pārliecināta, ka vecākiem, nevis algoritmiem ir jāaudzina mūsu bērni,” septembrī runā par stāvokli ES sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, piebilstot, ka Austrālijas piemērs viņu ir iedvesmojis.
25 no 27 ES valstīm, kā arī Norvēģija un Islande oktobrī parakstīja deklarāciju, kurā atbalstīja Leienas plānus izpētīt iespēju noteikt ES digitālās pilngadības vecumu un uzsvēra nepieciešamību aizsargāt nepilngadīgos tiešsaistē. Eiropas Parlaments (EP) novembrī pieņēma ziņojumu, kurā aicināja visā ES noteikt minimālo 16 gadu vecumu, no kura bērni bez vecāku piekrišanas var piekļūt sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta kompanjoniem. Ziņojumā paredzēta iespēja šos pakalpojumus izmantot no 13 gadu vecuma, ja to atļauj vecāki.
Leiena atbalsta minimālā vecuma noteikšanu sociālo tīklu izmantošanai, bet vispirms vēlas uzklausīt ekspertu viedokli par to, kādu nostāju ES labāk ieņemt. Ekspertu komandu plānots izveidot tuvākajā laikā.
Tikmēr vairākas valstis, tostarp Francija un Dānija, virzās uz priekšu, negaidot ES.
Francija
Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja janvāra beigās pieņēma likumprojektu, kas paredz aizliegt sociālo tīklu lietošanu nepilngadīgajiem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai. Balsojums parlamenta augšpalātā Senātā gaidāms februārī, un varasiestādes cer aizliegumu ieviest no 1. septembra.
“Mūsu bērnu un pusaudžu emocijas nav domātas pārdošanai vai manipulēšanai, vai to darītu amerikāņu platformas vai ķīniešu algoritmi,” komentējot likumprojektu, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš stingri atbalsta šādu aizliegumu. Likumprojekts cita starpā paredz aizliegt arī mobilo tālruņu lietošanu vidusskolās.
2023. gadā Francijā jau tika pieņemts likums, kas pieprasīja sociālajiem tīkliem ieviest vecuma pārbaudes pasākumus un deaktivizēt to bērnu kontus, kas jaunāki par 15 gadiem, ja vien nav saņemta nepārprotama vecāku vai aizbildņu piekrišana. Saskaņā ar likumu vecāki varēja arī pieprasīt, lai viņu bērna konts tiktu slēgts. Mērķis bija ieviest šo likumu pēc iespējas ātrāk, taču to aizkavēja dažādas tehniskas problēmas, kā arī EK iebildumi, jo tā konstatēja pretrunas ar Digitālo pakalpojumu aktu un citām Briseles direktīvām. Rezultātā šis likums pilnībā tā arī netika ieviests.
Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma IPSOS aptauja, kas tika publicēta pagājušā gada septembrī, liecināja, ka četri no pieciem Francijas iedzīvotājiem vēlas, lai sociālie tīkli tiktu aizliegti bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem.
Makrons debatēs decembrī izmantoja analoģiju ar pusaudzi, kas iekāpj “Formula 1” sacīkšu automašīnā, pirms vēl ir iemācījies braukt. “Ja bērns sēžas “Formula 1″ automašīnā un ieslēdz dzinēju, es negribu, lai viņš uzvar sacīkstēs, es gribu, lai viņš izkāpj no mašīnas. Es gribu, lai viņš vispirms apgūst ceļu satiksmes noteikumus un pārliecinās, ka automašīna darbojas, kā nākas, kā arī mācās braukt ar citu automašīnu,” sacīja prezidents.
Francijas digitālās attīstības un mākslīgā intelekta ministre Anna Le Enanfa decembrī laikrakstam “Le Parisien” sacīja, ka sociālo tīklu aizliegums personām, kas jaunākas par 15 gadiem, ir valdības prioritāte un ka likumprojekts būs “īss un saderīgs ar Eiropas tiesību aktiem”.
Dānija
Dānijas valdība novembrī paziņoja, ka plāno aizliegt izmantot sociālos tīklus bērniem, kas ir jaunāki par 15 gadiem. Dānijas iecere nav tik stingra kā Austrālijas aizliegums un paredz, ka vecāki var atļaut saviem bērniem no 13 gadu vecuma reģistrēties sociālajos tīklos.
Dānijas digitālo lietu ministre Karolīna Stēga Olsena skaidroja, ka aizliegums nestāsies spēkā uzreiz, jo likuma pieņemšanai parlamentā būs nepieciešami vairāki mēneši. Taču valdība cer, ka aizliegums varētu stāties spēkā jau šogad.
Pagaidām nav skaidrs, kā aizliegums tiks īstenots, taču Dānijā darbojas elektroniskās identifikācijas sistēma, un plānots ieviest vecuma pārbaudes lietotni, kas ES paspārnē tiek kopīgi testēta ar Franciju, Spāniju, Itāliju un Grieķiju.
Stēga Olsena oktobrī intervijā CNN norādīja, ka Dānijā 48% bērnu, kas nav sasnieguši desmit gadu vecumu, ir reģistrējušies sociālajos tīklos un līdz 13 gadu vecumam šis rādītājs jau sasniedz gandrīz 100%. Ministre uzsvēra, ka Dānija vēlas nodrošināt, lai lietotāju vecums tiešām tiktu pārbaudīts, un kā iespējamo metodi minēja nacionālo elektronisko identifikācijas karti, ko, cerams, būtu grūti apiet.
Austrija
Iedvesmojoties no Austrālijas un Francijas, arī Austrija apsver iespēju aizliegt bērniem līdz 14 gadu vecumam lietot sociālos tīklus, 27. janvārī sabiedriskajai raidorganizācijai ORF paziņoja Austrijas valsts sekretārs digitālo lietu jautājumos Aleksandrs Prols.
Valdība plāno ieviest aizliegumu jaunā mācību gada sākumā un izskata tehniskos risinājumus tā īstenošanai. Par piemēru kalpo Austrālija, kur lietotājiem tiek prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, savukārt platformas izmanto arī sejas un balss atpazīšanu un uzvedības analīzi. Austrijas valdošās koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPÖ) un liberālā partija NEOS atbalsta aizlieguma principu, bet nav vienisprātis par to, kā to īstenot. NEOS iebilst pret Austrālijas modeļa pārņemšanu, atsaucoties uz bažām par datu vākšanu, un ierosināja pagaidīt līdz elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanai, ko paredzēts sākt izmantot līdz 2027. gadam.
SPÖ aicinājusi pieņemt valsts mēroga aizliegumu, ja līdz 2025. gada beigām netiks panākta vienošanās par Eiropas mēroga risinājumu. EP ir mudinājis EK līdz 2026. gada beigām noteikt saistošu vecuma ierobežojumu.
Vācija
Vācijā nepilngadīgajiem vecumā no 13 līdz 16 gadiem ir atļauts izmantot sociālos tīklus tikai ar vecāku piekrišanu, taču tas netiek stingri kontrolēts.
Vācijas digitālās transformācijas ministrs Karstens Vildbergers, komentējot Austrālijā pieņemto aizliegumu, intervijā aģentūrai DW pauda viedokli, ka ir pilnībā pamatoti apsvērt vecuma ierobežojuma noteikšanu sociālo tīklu izmantošanai. Vācijas valdība ir izveidojusi ekspertu komisiju, kas izvērtēs bērnu un jauniešu aizsardzības jautājumus digitālajā laikmetā. Sagaidāms, ka ekspertu grupa līdz 2026. gada vasarai publicēs ieteikumus politikas veidošanai.
Saskaņā ar pētījumu centra “YouGov” pagājušajā gadā veikto aptauju 77% Vācijas iedzīvotāju ir gatavi pilnībā vai daļēji atbalstīt aizliegumu izmantot sociālos tīklus personām, kas jaunākas par 16 gadiem.
Norvēģija
Norvēģijas valdība 2024. gada oktobrī ierosināja no 13 līdz 15 gadiem paaugstināt vecumu, no kura bērni var reģistrēties sociālajos tīklos, lai gan vecākiem joprojām būtu tiesības atļaut saviem bērniem izmantot sociālos tīklus arī agrākā vecumā. Valdība ir arī sākusi darbu pie likumprojekta, lai noteiktu absolūtu minimālo vecuma ierobežojumu sociālo tīklu lietošanai, paredzot, ka tas būtu 15 gadi.
Lielbritānija
Kopš aizlieguma spēkā stāšanās Austrālijā arī Lielbritānijā pastiprinājušās diskusijas par šo tēmu, un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers solījis rīkoties, lai tiešsaistē aizsargātu bērnus, un ir paudis gatavību apsvērt visus variantus.
Līdz šim Lielbritānija, tā vietā, lai aizliegtu sociālos tīklus bērniem, izmantojusi privātuma aizsardzības likumus, lai mēģinātu ierobežot bērnu un jauniešu piekļuvi saturam, kas tiek uzskatīts par kaitīgu. Jūlijā valdība pieņēma likumu, kas pieprasa lietotājiem pierādīt, ka viņi ir vecāki par 18 gadiem, lai piekļūtu tiešsaistes informācijai, kas varētu tikt uzskatīta par kaitīgu. Šis likums piespieda pornogrāfijas vietnes, kā arī dažas iepazīšanās un tērzēšanas lietotnes ieviest vecuma pārbaudes, vai arī tām tika piemērotas lielas soda naudas. Platformas lietotāju vecuma apstiprināšanai izmanto tādas metodes kā sejas skenēšana, pieprasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu ar fotogrāfiju vai veic bankas karšu pārbaudi.
Sociālo tīklu izmantošanai Lielbritānijā pagaidām nav noteikts vecuma ierobežojums, bet 22. janvārī Lielbritānijas parlamenta augšnams Lordu palāta balsojumā atbalstīja sociālo tīklu lietošanas aizliegumu nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Tiesa, Stārmera valdība jau pirms balsojuma paziņoja, ka pirms likuma pieņemšanas grib sagaidīt konsultāciju rezultātus, kas gaidāmi šovasar. 19. janvārī valdība paziņoja, ka nākamos trīs mēnešus notiks konsultācijas, kuru mērķis ir izpētīt efektīvākos veidus, kā nodrošināt bērniem veselīgu tiešsaistes pieredzi, pamatojoties uz 2023. gada Likumu par drošību tiešsaistē.
Polija
Polijas digitālo lietu ministra vietnieks Dariušs Standerskis janvāra sākumā žurnālistiem paziņoja, ka Polijā būtu jāievieš regulējums, kas jauniešiem liegtu piekļuvi sociālajiem tīkliem. Viņš norādīja, ka precīzs vecuma slieksnis būtu jānosaka pēc ekspertu novērtējuma un nopietnām debatēm. Viņš piebilda, ka amatpersonas strādā pie tehniskajiem nosacījumiem, kas nepieciešami, lai aizliegums būtu izpildāms, un apgalvoja, ka 2026. gads ir piemērots brīdis, lai Polijā ieviestu šādus noteikumus.
Standerskis paziņoja, ka ministrija izstrādā vecuma pārbaudes rīku, ko varētu izmantot, veidojot kontus sociālajos tīklos. Viņa iecere paredz, ka lietotājam, reģistrējoties sociālajā tīklā, tiktu prasīts apstiprināt savu vecumu, un šī sistēma būtu plašāka nekā vienkārša pašdeklarēšanās. Tā vietā apstiprinājums tiktu ģenerēts, izmantojot digitālo identitātes maku, un tiktu pārraidīta tikai informācija par to, ka lietotājs atbilst vecuma prasībai, nodrošinot augstu drošības līmeni. Standerskis norādīja, ka līdzīgi instrumenti tiek izmēģināti vairākās citās ES valstīs un ka Polija sadarbojas ar šīm dalībvalstīm, lai uzzinātu, kā tos piemērot.
Malaizija
Malaizijas valdība novembrī paziņoja, ka plāno 2026. gadā aizliegt izmantot sociālos tīklus bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem. Komunikācijas ministrija paziņoja, ka apsver iespējas piespiest tādas platformas kā “Instagram”, “Snapchat” un “TikTok” pārbaudīt lietotāju vecumu. Viens no veidiem, kā to izdarīt, būtu izmantot elektronisko “Know Your Customer” (“Pazīsti savu klientu”) jeb eKYC sistēmu. Sistēmu plaši izmanto finanšu iestādes, lai pārbaudītu personas identitāti, izmantojot identifikācijas kartes, biometrisko autentifikāciju un citus valdības izdotus dokumentus. Komunikāciju ministrs Fahmi Fadzils decembra sākumā norādīja, ka konsultēsies ar Austrāliju par aizlieguma ieviešanu.
Ķīna
Ķīnā ir spēkā vieni no stingrākajiem interneta lietošanas ierobežojumiem pasaulē. Valstī bloķētas daudzas Rietumu platformas, piemēram, “Facebook”, “Instagram” un “Snapchat”, bet darbojas plašs vietējo sociālo platformu klāsts, tostarp “Douyin”, kas ir “TikTok” ķīniešu versija. Varasiestādes ir noteikušas ierobežojumus tam, cik daudz laika bērni var pavadīt šajās platformās.
Pekina 2021. gadā arī ierobežoja laiku, ko bērni var pavadīt, spēlējot videospēles. Saskaņā ar šiem noteikumiem bērni var spēlēt videospēles līdz trim stundām nedēļā no plkst. 20 līdz plkst. 21 piektdienās, sestdienās un svētdienās.
ASV
ASV likums par bērnu privātuma aizsardzību tiešsaistē neļauj uzņēmumiem vākt to lietotāju personas datus, kas ir jaunāki par 13 gadiem. Taču vispārēju sociālo tīklu aizliegumu bērniem Savienotajās Valstīs būtu grūti ieviest, daļēji tāpēc, ka štati paši regulē savus likumus daudzās jomās. Daži štati ir ierosinājuši ierobežot sociālo tīklu izmantošanu, taču šie centieni ir apstrīdēti tiesā, pamatojoties uz vārda brīvības principu.
Žurnāla “The New Yorker” rakstnieks Džejs Kaspians Kans kā būtisku min jautājumu, cik lielā mērā sabiedrība ir gatava ierobežot pusaudžu vārda brīvību, lai pasargātu viņus no sociālo tīklu radītajām problēmām?
Kans uzskata par maz ticamu, ka ASV kādreiz valsts mērogā aizliegs bērniem izmantot sociālos tīklus, jo diskusijās un tiesās uzvarēs pilsonisko brīvību arguments, sevišķi ņemot vērā, ka pret Austrālijas tipa aizliegumiem stingri iestājas arī ietekmīgās pašmāju tehnoloģiju kompānijas. Viņaprāt, nevajadzētu noteikt vecuma ierobežojumu iespējai izteikt savu viedokli digitālajā pilsētas laukumā un nevajadzētu pieprasīt, lai ikvienam, kurš vēlas paust savu viedokli tiešsaistē, tiktu pārbaudīta identitāte.
Kans atbalsta pusaudžu tiesības publicēt savu viedokli sociālajos tīklos, bet neuzskata, ka viņiem tas būtu jādara ģeometrijas stundā. Ja tas nozīmē, ka skolās tiek vēl vairāk ierobežotas ASV konstitūcijas pirmā grozījuma tiesības, tas var būt kompromiss, ar ko vārda brīvības piekritējiem būs jāsamierinās. Savienotajās Valstīs vairāk nekā 30 štatos ir ieviesti ierobežojumi vai aizliegumi mobilo telefonu izmantošanai skolās.
Kans atzina, ka sākotnēji domājis, ka vecāki būs tie, kas regulēs bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem, bet tagad ir daudz pesimistiskāk noskaņots. Viņaprāt, labākas digitālās dzīves vīzijai nevajadzētu koncentrēties tikai uz bērniem, bet arī uz darbavietām un pieaugušo sociālajām normām.
Viņš arī norādīja, ka Austrālijas aizliegums, visticamāk, netiks stingri piemērots un pusaudži un platformas atradīs veidus, kā to apiet, taču ar likumu ieviestā sociālā norma un aizlieguma lielā popularitāte politiķu un vēlētāju vidū tomēr izraisīs ievērojamu sociālo tīklu lietošanas samazināšanos nepilngadīgo vidū. Ne katrs 14 gadus vecs pusaudzis iegādāsies viltotu personas apliecinošu dokumentu vai izmantos citas viltības, lai apietu aizliegumu, un maziem bērniem aizliegumu būs piemērot vēl vieglāk, kas savukārt var nozīmēt, ka pēc aptuveni pieciem gadiem Austrālijā situācija jau būs ievērojami mainījusies un sociālie tīkli vairs nebūs pilni ar pusaudžiem.
Mobilo telefonu aizliegumi skolās
Čehijas advokāts Jans Voboržils, kurš pārstāv nevalstisko organizāciju “Iuridicum Remedium”, kas cīnās par tiesību ievērošanu digitālajā telpā, Čehijas Radio decembrī norādīja, ka pastāv atšķirība starp sociālo tīklu aizliegumu bērniem, kādu pieņēma Austrālija, un mobilo telefonu aizliegšanu skolās. Tās ir divas dažādas lietas, uzsvēra advokāts, piebilstot, ka viņam ir šaubas par pirmo, bet viņš pilnībā atbalsta otro variantu.
Voboržils norādīja, ka uz vecumu balstīti aizliegumi sociālajos tīklos neizbēgami prasa tādus verifikācijas veidus kā personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana vai sejas atpazīšana, bet šādas metodes rada nopietnus privātuma riskus un ir grūti efektīvi izpildāmas. Savukārt mobilo telefonu un citu personisko ierīču aizliegšana skolās, viņaprāt, ir praktisks un proporcionāls risinājums, lai gan arī to ne vienmēr ir viegli realizēt.
Kopš 2021. gada Čehijas skolām ir likumīgi atļauts aizliegt mobilos tālruņus un pat digitālos pulksteņus. Tomēr daudzi skolu direktori joprojām vilcinās spert šādu soli, bieži baidoties no konfliktiem ar vecākiem. Voboržils uzskata, ka skaidrākas valsts vadlīnijas palīdzētu risināt šo jautājumu.
Vecāku iniciatīva “Dětství bez mobilu” (“Bērnība bez mobilajiem telefoniem”) norādīja, ka Čehijā vecāki, kuri nolemj neļaut saviem mazajiem bērniem izmantot viedtālruņus, saskaras ar sociālo spiedienu. Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai šāda izvēle būtu sociāli pieņemama un skolas un valsts to atbalstītu.
Ierobežojumi ir plaši izplatīti, bet to rezultāti nav viennozīmīgi
Saskaņā ar Čehijas skolu inspekcijas datiem aptuveni pusē pamatskolu jau ir aizliegts lietot mobilos tālruņus vismaz mācību stundu laikā, un daudzās skolās ir ieviesti ierobežojumi telefonu izmantošanai. Vairākas skolas, kurās ir aizliegti mobilie telefoni, ir ziņojušas par pozitīvām pārmaiņām skolēnu uzvedībā – starpbrīžos bērni ir aktīvāki, vairāk komunicē savā starpā un spēlējas, kā arī ir samazinājies kibermobings. Arī vecāku sākotnējā pretestība ir mazinājusies.
Voboržils vērsa uzmanību, ka jautājumā par mobilajiem telefoniem skolās runa ir ne tikai par bērnu koncentrēšanās spējām un labklājību, bet arī par sociālo nevienlīdzību, ko, viņaprāt, viedtālruņi tikai pastiprina. Bērni nāk uz skolu ar ļoti atšķirīgām ierīcēm vai vispār bez tām. Daži izmanto vecāku atdotus tālruņus, kas bieži vien nav atjaunināti vai pienācīgi aizsargāti, bet citi paļaujas uz vienkāršiem podziņu telefoniem. Digitālās izglītības veidošana uz šādiem nevienlīdzīgiem pamatiem nav ne taisnīga, ne pedagoģiski pamatota, uzskata Voboržils. Pēc viņa domām, skolām, ja tās vēlas izmantot tehnoloģijas, tās jānodrošina pašām, ievērojot konkrētus standartus un skaidrus noteikumus skolēniem un skolotājiem.
Austrālijā mobilie telefoni ir aizliegti lielā daļā pamatskolu un vidusskolu. Kopš 2020. gada šādi ierobežojumi pakāpeniski ieviesti vairumā Austrālijas štatu. Netālu no Melburnas bāzētās Austrālijas Kristīgās koledžas direktors Kasejs Petersons pērn laikrakstam “The Guardian” norādīja, ka “telefona aizliegums tagad ir kļuvis par normu un ieguvumi ir reāli, pieticīgi un tā vērti”. Viņaprāt, aizliegums nav nekādas brīnumzāles, kas spēj atrisināt visas problēmas, “taču tas ir ļoti svarīgs līdzeklis, jo īpaši, ja to apvieno ar digitālās pilsonības, garīgās veselības veicināšanas un pozitīvām bērnu rotaļu programmām”.
Francijā kopš 2018. gada mobilie telefoni ir aizliegti sākumskolās un pamatskolās, taču šis aizliegums reti tiek ievērots, bet topošais likums to varētu mainīt. Norvēģijā Izglītības ministrija ir izdevusi ieteikumus mobilo telefonu lietošanas ierobežošanai skolās, kas lielākajā daļā skolu tiek ievēroti. Dānijas valdība pagājušā gada februārī paziņoja, ka aizliegs mobilos telefonus visās skolās un pēcskolas pulciņos. Plānots, ka aizliegums stāsies spēkā ar nākamo mācību gadu. Skolām būs jābloķē arī tīmekļa vietnes, kas nav saistītas ar mācībām, tostarp sociālie tīkli, spēļu, straumēšanas, azartspēļu un iepirkšanās platformas. Arī Vācijā pieņemas spēkā diskusijas par to, kādu politiku skolām vajadzētu ieņemt attiecībā uz mobilajiem telefoniem. Vienotu noteikumu Vācijā šajā jautājumā nav.
Mobilo telefonu aizliegumu un ierobežojumu rezultāti nav viennozīmīgi. Lielbritānijā pērn veiktā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 skolēnu, netika konstatētas būtiskas atšķirības mācību sasniegumos vai skolēnu labklājībā starp skolām, kurās bērniem ir stingri aizliegts lietot mobilos telefonus, un skolām, kurās spēkā maigāka politika attiecībā uz telefonu lietošanu. Savukārt citā pētījumā, kurā piedalījās 162 vidusskolas Anglijā, tika secināts, ka telefona lietošanas aizliegums “potenciāli labvēlīgi ietekmē” skolas sniegumu un skolēnu sekmes, kā arī bērnu labklājību. Citās valstīs skolas, kuras ieviesušas šādus aizliegumus, ziņojušas arī par pozitīvām izmaiņām bērnu savstarpējā komunikācijā un cīņā pret kibermobingu.
Vairākās valstīs, piemēram, Somijā un Francijā, patlaban telefoni ir aizliegti skolās, kurās mācās mazāki bērni, bet citas valstis, piemēram, Itālija, Nīderlande un Ķīna, ir ierobežojušas telefonu lietošanu visās skolās. Tikmēr Dienvidkoreja ir viena no nedaudzajām valstīm, kas šādu aizliegumu ir noteikusi ar likumu. Lielākā vai mazākā mērā ierobežojumi telefonu lietošanai skolās tiek ieviesti arvien lielākā daļā valstu. Ļoti iespējams, ka līdzīga tendence būs vērojama attiecībā uz ierobežojumiem bērniem izmantot sociālos tīklus. Skaidrs ir tas, ka esošais status quo jau sen nav apmierinošs.
Bērnu aizsardzībai nepieciešama visaptveroša pieeja
Igaunijas tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta decembrī, skaidrojot, kādēļ Igaunija nepievienojās Jitlandes deklarācijai, kurā ES valstu digitālo lietu ministri aicināja izveidot ietvaru interneta izmantošanas ierobežošanai nepilngadīgo vidū, norādīja, ka valdība neuzskata par saprātīgu uzņemties politiskus solījumus, pirms Igaunijā un Eiropā šis jautājums nav rūpīgi izanalizēts un apspriests.
Ministre norādīja, ka zinātniskie pētījumi sniedz daudzpusīgu priekšstatu par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem, bet tie nepamato tiešu cēloņsakarību, kas liecinātu, ka platformas izmantošana pati par sevi izraisa garīgās veselības problēmas. Ietekme galvenokārt ir atkarīga no bērna garīgā stāvokļa, mājas vides, atbalsta tīkla un dzīves apstākļiem, proti, faktoru kopuma, kas veido bērna un jaunieša spējas tikt galā ar grūtībām.
Pakosta uzsvēra, ka stingriem piekļuves ierobežojumiem bieži vien ir pretējs efekts vēlamajam. Jaunieši atrod veidus, kā tos apiet, izveido slepenus kontus vai pārceļas uz vidi, kur drošības pasākumi vispār netiek piemēroti. Tas nozīmē, ka problēmas ne tikai paliek neatrisinātas, bet riski var pat palielināties. Pēc viņas domām, efektīvāki risinājumi ir digitālo prasmju attīstīšana, jauniešu kritiskās domāšanas stiprināšana un platformu atbildības palielināšana.
Zinātne liecina, ka aizsardzību rada prasmes un izpratnes veicināšana, nevis aizliegumi un pavēles, norādīja Pakosta. Viņasprāt, bērnus nevar uzskatīt par pasīviem digitālo tehnoloģiju lietotājiem, viņi ir pilntiesīgi digitālās sabiedrības locekļi, kuriem ir tiesības piedalīties, taču viņiem ir nepieciešamas zināšanas un atbalsts. Igaunijas valdība ir iecerējusi izveidot atsevišķu mācību programmu sākumskolas skolēniem, kas mācītu bērniem droši darboties tiešsaistē, tostarp izprast algoritmus, ietekmes mehānismus un digitālo higiēnu.
Ministre uzsvēra, ka, tāpat kā iepriekšējām paaudzēm tika mācītas izdzīvošanas prasmes dabā, mūsdienu bērniem ir jāmācās droši orientēties digitālajā vidē, kas ir un būs neatņemama viņu ikdienas sastāvdaļa.
Avoti: AFP, BBC, “Czech Radio”, DW, “Independent”, “Polskie Radio”, RFI, “The Guardian”, “The New Yorker” u.c.