Saskaņā ar izdevuma rīcībā esošo informāciju, ES 19. sankciju paketes ietvaros pret Krieviju plāno noteikt ierobežojumus vēl 120 Krievijas “ēnu flotes” naftas tankkuģiem. Līdz ar to kopējais sankcijām pakļauto kuģu skaits sasniegs 568.
Parasti kuģiem, kas iekļauti sankciju sarakstā, tiek aizliegts iebraukt ES ostās, kā arī sadarboties ar Eiropas uzņēmumiem, tostarp apdrošinātājiem. Tomēr, kā raksta “EUobserver”, šādu sankciju ietekme ir ierobežota, jo šie kuģi joprojām var pārvietoties pa ES dalībvalstu Baltijas jūras ūdeņiem, nogādājot naftu uz Āziju.
Vienlaikus ANO Jūras tiesību konvencija (1994) ļauj pārtvert kuģus atklātā jūrā, ja tie “nav reģistrēti nevienā valstī”. No ES dokumentiem izriet, ka 16 no 120 tankkuģiem, kuriem draud sankcijas, nav reģistrēti nevienā valstī — tiem nav arī reālu karogu, liecina jūras nozares datubāze “Eqasis”.
“EUobserver” norāda, ka ES nolēmusi meklēt juridisku pamatu šādu kuģu aizturēšanai saistībā ar pieaugošajiem gadījumiem, kad ES valstīs tiek palaisti neidentificēti droni, kā arī bažām par iespējamiem naftas noplūdēm un zemūdens kabeļu bojājumiem, ko šie kuģi varētu izraisīt.
Francijas varasiestādes 27. septembrī aizturēja naftas tankkuģi “Boracay”, kuru turēja aizdomās par jūras tiesību pārkāpumiem un saistību ar Krievijas “ēnu floti”. Uz kuģa ieradās Francijas karavīri, un tankkuģa kapteinis un viņa palīgs tika aizturēti. Tomēr 3. oktobrī kļuva zināms, ka kuģis pameta Francijas ostu, bet aizturētie jūrnieki atgriezās uz kuģa.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo tankkuģa aizturēšanu nosauca par “pirātismu”, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija turpinās aizturēt šādus kuģus.