Jaunākais cietumā mirušā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failu laidiens iepretim iepriekšējam daudz vairāk izgaismo viņa saites ar Krieviju. Līdz šim publicētā informācija arī liecina, ka Epstīna un Krievijas attiecības bijušas abpusēji izdevīgas, sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu “Pasaules panorāma” vērtē Austrumeiropas politikas pētijumu centra direktors Māris Cepurītis.
“Ja raugāmies no Krievijas un jo īpaši Krievijas drošības dienestu perspektīvas, tad šo dienestu darbībai ir divas primārās funkcijas. Viena ir informācijas ievākšana, bet otra – ārējo procesu ietekmēšana. Šādā kontekstā Epstīns vai piekļuve Epstīnam varētu palīdzēt izpildīt abus šos uzdevumus,” vērtē Cepurītis.
Arī vēsturiski Krievijas drošības dienesti ir mērķtiecīgi veidojuši tieši šāda veida piekļuves tīklus, izmantojot tā dēvētos “nelegālos aģentus”.
Kā piemērus Cepurītis min par spiegošanu Krievijas labā notiesāto Krievijas politisko aktīvisti un TV šovu vadītāju Mariju Butinu, kā arī ASV savulaik arestēto un vēlāk ieslodzīto apmaiņā Krievijai nodoto krievu spiedzi, modeli un mediju personību Annu Čepmenu.
Abas centās iefiltrēties ietekmīgo aprindās un veidot kontaktus ar augsta līmeņa politiķiem un ekonomiskās elites pārstāvjiem.
“Arī Eiropā varam redzēt līdzīgus piemērus – bija tā dēvētais Jana Marsaleka gadījums. Arī viņš bija finansists, kurš vēlāk darbojās, lai koordinētu, tā sakot, bulgāru spiegu grupas, kas Lielbritānijā strādāja Krievijas interesēs,” stāsta Cepurītis.
Līdz šim publiskotie materiāli liecina, ka Krievijai varētu būt bijusi gana nopietna interese izmantot Epstīnu kā ietekmes aģentu vai starpnieku, lai nodrošinātu piekļuvi augsta līmeņa lēmumu pieņēmējiem un iegūtu informāciju par rietumvalstu politiskajos procesos notiekošo, norāda pētnieks.
Ja raugās uz tā dēvētajām izlūkošanas “rokasgrāmatām”, sekss līdzās naudai, ideoloģijai, kompromitējošai informācijai un tā sauktajam “ego” tiek minēts kā viens no instrumentiem, ko izmanto aģentu vervēšanai.
“Padomju Savienības drošības dienestu vēsturē bija izplatīta prakse izmantot tā dēvētās bezdelīgas vai kraukļus – proti, speciāli apmācītas sievietes vai vīriešus, kuru tiešais uzdevums bija savaldzināt Rietumu politiķus un citas ietekmīgas personas, lai, piemēram, iegūtu kompromitējošu informāciju,” skaidro Cepurītis.
2015. gada vasarā Epstīns kādā sev adresētā e-pastā, kas, iespējams, kalpojis kā melnraksts, pārmet kādai personai – no konteksta noprotams, ka no Krievijas –, ka tā viņam draudējusi. Vēstulē Epstīns raksta, ka saistībā ar šo situāciju esot sazinājies ar “dažiem draugiem FSB” jeb Krievijas Federālajā drošības dienestā. Beigās Epstīns runā par 50 tūkstošiem mēnesī uz diviem gadiem un klusēšanu.
Vairāk nekā 200 publicētajos dokumentos uzrādās Epstīna sarakste ar Sergeju Beļakovu – Federālā drošības dienesta akadēmijas absolventu, viņš savulaik Krievijas ekonomiskās attīstības ministra vietnieks, tad Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs.
2015. gadā Epstīns lūdzis Beļakovam padomu saistībā ar gadījumu, kad “kāda krievu meitene no Maskavas mēģina šantažēt ietekmīgu biznesmeņu grupu Ņujorkā”.
Pēc dažām dienām Beļakovs atbildējis Epstīnam, iesakot piedraudēt ar iebraukšanas aizliegumu ASV.
Mihaila Hodorkovska dibinātais “Dosjē centrs” norāda, ka Beļakovs arī palīdzējis Epstīnam organizēt tikšanās ar Krievijas amatpersonām. Savukārt Epstīns konsultējis Beļakovu par metodēm, kā mazināt starptautisko sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku.
E-pastos viņš pieminējis arī plānus par iespējamu tikšanos ar Vladimiru Putinu, taču nav pierādījumu, ka šādas tikšanās būtu notikušas. Tāpat savulaik Epstīns centies nodibināt kontaktu ar Krievijas diplomātiem, piedāvājot sniegt informāciju par Donaldu Trampu pirms viņa tikšanās ar Putinu Helsinkos 2018. gadā.
Izmeklēšanas materiālos vārds “Putins” minēts vairāk nekā tūkstoš reižu, bet Maskava – vairāk nekā deviņus tūkstošus reižu, tostarp kontekstā ar lidojumu rezervēšanu eskortam un modelēm no Maskavas.
“Pieejamā informācija vairāk liecina, ka Epstīna un Krievijas attiecības ir bijušas tādas kā simbiotiskas jeb abpusēji izdevīgas, kur Krievija varētu potenciāli iegūt piekļuvi Epstīna sociālajai infrastruktūrai, šiem kontaktiem un atslēgas cilvēkiem, kas ir viņa tīklā. Vai piekļuve, iepazīstināšana, kas arī ļoti svarīgi. Un Epstīns savukārt varētu iegūt tādu kā Krievijas piesegu, ka Krievija piever acis uz tām darbībām, ko viņš veic, kad tur ir minēta arī ļoti lielos apjomos jaunu Krievijas sieviešu izvešana no Krievijas,” vērtē Cepurītis.
Vienlaikus pētnieks uzsver, ka, viņaprāt, Epstīna tīkls nav veidots pēc Krievijas varas iestāžu pasūtījuma. To apliecina arī e-pastu saturs – izņemot saziņu ar Beļakovu, Epstīnam, kā secināms, nebija tiešas piekļuves Krievijas varas elitei.
Lai gan jau iepriekš pastāvēja zināmas bažas un prognozes par to, kas varētu atklāties šajos dokumentos, pārsteigumi bijuši arī šoreiz.
Kā sarunā ar “Pasaules panorāmu” atzīst pētnieks Cepurītis, šoreiz īpaši pārsteidzošs bijis notikušā mērogs – saziņa ar tik augsta līmeņa politiķiem un ekonomiskās elites pārstāvjiem.
“Informācija gan arī parāda, ka vismaz daži no rietumvalstu dienestiem zināja un jau bija pievērsuši uzmanību šim Epstīna tīklam. Bet, iespējams, nerīkojās – varbūt tāpēc, ka šis apdraudējuma līmenis vēl nebija pietiekami augsts, vai arī, teiksim, tās darbības bija iespējams kontrolēt. Proti, bija zināms, ko Epstīns darīja un kāda bija Krievijas rīcība attiecībā pret viņu,” vērtē Cepurītis.
Epstīna īpašumos notikušais un kompromitējošās situācijās iegūtie attēli radīja arī nopietnus reputācijas riskus. Visskaļākais līdz šim bijis bijušā britu prinča, karaļa brāļa Endrū gadījums – izmeklēšanas failos atrasti attēli, kuros viņš redzams kompromitējošā pozā kopā ar kādu sievieti.
Pieejami arī e-pasti, kuros Epstīns, šķietami, piedāvā Endrū tikties ar krievu sievietēm. Nav pierādījumu, ka šādas tikšanās šajā gadījumā būtu notikušas, taču šāda veida materiāli paši par sevi var kalpot kā instruments šantāžai un ietekmes iegūšanai.
Vienlaikus joprojām nav publiskota ievērojama daļa Epstīna lietas – runa ir par miljoniem dokumentu un datu vienību.
KONTEKSTS:
Džefrijs Epstīns bija amerikāņu biznesmenis, kurš 2008. gadā tika notiesāts par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu. Cietumā viņš pavadīja nedaudz vairāk nekā gadu, līdz tika atbrīvots. 2019. gadā ASV varasiestādes viņu atkal apcietināja, jo bija gūti jauni pierādījumi, ka Epstīns savulaik vadījis nepilngadīgo seksuālās izmantošanas tīklu.
Epstīnam bija draudzīgas attiecības ar virkni ietekmīgu cilvēku, piemēram, bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu, miljardieri Donaldu Trampu un britu princi Endrū. Pēc skandāla izcelšanās viņi visi gan noliedza, ka būtu zinājuši par Epstīna noziegumiem vai tajos piedalījušies.
2019. gada augustā Epstīnu atrada mirušu viņa cietuma kamerā. Varasiestādes paziņoja, ka Epstīns izdarījis pašnāvību pakaroties.
ASV tiesas priekšā stājās Epstīna partnere Gīleina Maksvela, kas palīdzēja sagādāt nepilngadīgas meitenes seksuālai izmantošanai. Dažas no upuriem bija tikai 14 gadu vecas. ASV tiesa piesprieda Maksvelai 20 gadu cietumsodu.
Saistībā ar Epstīna nāvi izplatījās virkne dažādu sazvērestības teoriju, kuru piekritēji uzskata, ka Epstīns neizdarīja pašnāvību, bet tika nogalināts, lai nevarētu izstāstīt patiesību par citām seksuālās izmantošanas noziegumos iesaistītām personām, kuru vidū esot arī ļoti ietekmīgi ļaudis.
Pēc tam, kad Donalds Tramps atgriezās ASV prezidenta amatā, pret viņa valdību tika vērsts liels spiediens ar prasību publicēt visus ar Epstīna lietu saistītos dokumentus. Tūkstošiem publiskoto dokumentu Epstīna lietā atklāj, ka saites ar Epstīnu bijušas gan ietekmīgiem pasaules politiķiem, gan uzņēmējiem; dokumentos figurē arī latviešu vārdi.