Noslēdzies žūrijas darbs pie Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” pretendentu pieteikumu izvērtēšanas, izvirzot trīsdesmit labākos un spilgtākos nominantus. Desmit nozīmīgākie 2025. gada notikumi, aktivitātes un cilvēki latgaliskajā kultūrā tiks godināti ikgadējā balvas pasniegšanas ceremonijā 14. martā pulksten 18.00, pasniedzot arī balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, informēja balvas rīkotāji.
Šogad balvas pasniegšanas ceremonija notiks gan ar skatītāju klātbūtni Latgales vēstniecībā “Gors”, gan būs vērojama tiešraidē portāla LSM.lv, REplay.lv un klausāma LR1, kā arī skatāma LTV1 pulksten 21.10.
Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau astoņpadsmito reizi. Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir izcelt nozīmīgākos notikumus, spilgtākās iniciatīvas un cilvēkus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē.
Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji ir izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, gan latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Šogad tika iesniegti 155 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija.
Tās sastāvā darbojās iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru.
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” nominanti ir (alfabēta secībā):
- Anna Putāne – latgaliešu folkloras pārrakstītāja
- Daugavpils teātra iestudējumi latgaliski “Hekube” un “Plykspuorneiša puorsacenis”
- Diāna Zirniņa – ilggadējā Latgales vēstniecības GORS valdes locekle
- Dokumentālā filma “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”
- Edeite Laime – latgaliešu kultūras un literatūras kopēja
- Festivāls “Muzykys Skrytuļs” Līksnā
- Folkloras kopas “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
- Grupas “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
- Grupas “Laimas Muzykanti” zelta dziesmu izlase un 30 gadu jubileja
- Grupas “Varang Nord” albums “Mygla”
- Prāvests Guntars Skutels
- Juna Foses lugas “Kaids nūteikti atīs” izdevums Jūlijas Tumanovskas tulkojumā
- Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina
- Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” 20 gadu jubileja
- Latgaliešu valodas video stunda “Lels, lels okeans”
- Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī
- Latvijas Radio ieskaņotas 15 latgaliešu klausāmpasakas
- Latvijas Televīzijas raidījums “Neatklātā Latgale”
- Ligijas Purinašas dzejprozas krājums “Magnificat”
- “LSM Bērnistaba” latgaliski
- Mūzikas albums “Daugavas Rāgas”
- Nautrānu kultūrtelpa
- “Nezināmā Rēzekne” un tās organizētie pasākumi
- Pirmā Latgales tautastērpu skate
- Radošo rezidenču programma latgaliešu literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā
- Raidieraksts “Es izvēlos dzīvi laukos”
- Rēzeknes sākumskolas zēnu korim zelta diploms Dziesmu svētku koru konkursā
- Romāna “Myura kolns” radio iestudējums
- Sarmītes Trūpas debijas grāmata “Melnais stārķis”
- Vladislava Malahovska monogrāfija “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”
Balvas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū.
Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2025” vadīs radio personība un influenceris Lauris Zalāns un Medņevas tautas nama etnogrāfiskais ansamblis “Medņeva”. Skatītājus priecēs Balvu Mūzikas skolas bērnu koris (diriģente Linda Vītola), Sovvaļnīks, folkloras kopa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva un Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
Šī gada ceremonijas tēmas iedvesma nākusi no mākslinieces un teātra režisores Marikas Čerņavskas teiktā: “Valsti vai tautu mēs varam iztēloties kā tautastērpu, kur nomales un attālākie reģioni ir tērpa malu rotājumi.
Mēs Latgalē esam šī tautastērpa mala, un tai ir jābūt dubultai, tai jābūt izrotātai, jo mala visvieglāk plīst, un reizē tieši izrotātā mala ir tā, pēc kuras atpazīsim tautu. “
“Boņuks 2025” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”.
Zynomi Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” nominanti
Nūsasliedzs žurejis dorbs pi Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” pretendentu dasacejumu izviertiešonys, izvierzejūt treisdesmit lobuokūs i spūdruokūs nominantus. Desmit nūzeimeiguokuos 2025. gods nūtikšonys, aktivitatis i cylvāki latgaliskajā kulturā tiks gūdynuoti kasgadejā bolvys padūšonys ceremonejā 14. martā 18.00 stuņdēs, padūdūt ari bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Itūgod bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks kai ar skateituoju byušonu kluotyn Latgolys viestnīceibā “Gors”, tai tū varēs vērtīs tīšraidē LSM.lv, REplay.lv, klauseitīs LR1, kai ari nūsavērt LTV1 21.10 stuņdē.
Itūgod bolvys par aktivitatem, dorbu i sasnāgumim latgaliskajā kulturā tiks padūtys jau ostoņpadsmytū reizi. Latgalīšu kulturys goda bolvys mierkis ir izceļt nūzeimeiguokuos nūtikšonys, spūdruokuos iniciativys i cylvākus pārnajā godā latgaliskajā kulturā, kai ari veicynuot i rūsynuot jaunradis i kulturys daudzveideibys atteisteibu iz prīšku.
Kai pretendentu viertiešonys kritereji ir izvierzeiti kai pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plotuokā mārūgā radeituo rezonanse, tai latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
Itūgod tyka īsnāgti 155 pretendentu dasacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja.
Tuos sastuovā dorbojās īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, bolvys reikuotuoju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti, kurūs kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu.
Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” nominanti ir (alfabeta parādā):
- Anna Putāne – latgalīšu folklorys puorraksteituoja
- Daugovpiļs teatra īstudiejumi latgaliski “Hekube” i “Plykspuorneiša puorsacenis”
- Diāna Zirniņa – ilggadejuo Latgolys viestnīceibys GORS vaļdis lūcekle
- Dokumentaluo kina “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”
- Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja
- Festivals “Muzykys Skrytuļs” Leiksnā
- Folklorys kūpys “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
- Grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
- Grupys “Laimas Muzykanti” zalta dzīšmu izlase i 30 godu jubileja
- Grupys “Varang Nord” albums “Mygla”
- Prāvests Guntars Skutels
- Juna Fosis lugys “Kaids nūteikti atīs” izdavums Jūlijis Tumanovskys tulkuojumā
- Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina
- Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 20 godu jubileja
- Latgalīšu volūdys video stuņde “Lels, lels okeans”
- Latgolys Dzīšmu svātki Daugovpilī
- Latvejis Radejā īskaņuotys 15 latgalīšu klausompuosokys
- Latvejis Televizejis raidejums “Neatklātā Latgale”
- Ligijis Purinašys dzejprozys kruojums “Magnificat”
- “LSM Bērnistaba” latgaliski
- Muzykys albums “Daugavas Rāgas”
- Nautrānu kulturtelpa
- “Nezināmā Rēzekne” i tuos organizātī pasuokumi
- Pyrmuo Latgolys tautystārpu skate
- Rodūšūs rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā
- Raidīroksts “Es izvēlos dzīvi laukos”
- Rēzeknis suokumškolys zānu koram zalta diploms Dzīšmu svātku koru konkursā
- Romana “Myura kolns” radejis īstudiejums
- Sarmītis Trūpys debejis gruomota “Melnais stārķis”
- Vladislava Malahovska monografeja “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”
Bolvys “Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā” sajiemiejs tiks publiski paziņuots februara vydā.
Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2025” vadeis radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns i Medņovys tautys noma etnografiskais ansamblis “Medņeva”. Skateituojus prīcynuos Bolvu Muzykys školys bārnu kors (dirigente Linda Vītuola), Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva i Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
Ituo gods ceremonejis temys īdviesme guojuse nu muokslineicys i teatra režisoris Marikys Čerņavskys saceituo: “Vaļsti voi tautu mes varim izatāluot kai tautystārpu, kur nūmalis i attuoluokī regioni ir tārpa molu rūtuojumi.
Mes Latgolā asam itei tautystārpa mola, i tai ir juobyut dubultai, tai juobyut izrūtuotai, kam mola vysuvīgļuok pleist, i reizē taišni izrūtuotuo mola ir tei, piec kurys atpazeisim tautu.”
“Boņuks 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu