Daudzi Eiropas drošības un politiskie līderi arvien biežāk uzsver, ka Krievijas iebrukums NATO un ES dalībvalstīs ir kļuvis ticamāks Eiropas attiecību saspīlējuma dēļ, raksta “The Wall Street Journal”.
Saskaņā ar publicētajiem datiem, iepriekš tika uzskatīts, ka Krievija nespēs apdraudēt NATO līdz 2029. gadam, tomēr tagad pieaug vienprātība, ka šāda krīze varētu rasties daudz ātrāk – pirms Eiropa būs gatava cīnīties pretī.
“Mēs lēšam, ka Krievija gada laikā varēs izvietot lielu skaitu karavīru,” intervijā sacīja Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans. “Mēs redzam, ka viņi jau veido savas stratēģiskās rezerves un paplašina savu klātbūtni un resursus gar NATO robežām.”
“The Wall Street Journal” arī norāda, ka Krievijas acīmredzamākie mērķi ir valstis, kas kādreiz bija PSRS sastāvā – Lietuva, Latvija un Igaunija.
NATO militārie plānotāji ir noraizējušies arī par iespējamiem Krievijas plāniem attiecībā uz Zviedrijas, Somijas un Dānijas salām Baltijas jūrā, daļām Polijas un Norvēģijas un Somijas tālajos ziemeļos, kā arī par uzbrukumu kampaņu pret Eiropas stratēģisko infrastruktūru līdz pat Roterdamas ostai.
Decembrī vācu laikraksts “Die Welt” kopā ar Vācijas Bruņoto spēku Helmuta Šmita universitātes Vācijas Kara spēļu centru organizēja mācības, kurās simulēja Krievijas iebrukumu Lietuvā.
Mācībās piedalījās sešpadsmit bijušās augsta ranga Vācijas un NATO amatpersonas un ievērojami drošības eksperti, izspēlējot scenāriju, kas it kā norisinās 2026. gada oktobrī.
Mācību laikā Krievija, izmantojot humanitāro krīzi Krievijas Kaļiņingradas eksklāvā, ieņema Lietuvas pilsētu Marijampoli, kas ir viens no stratēģiski svarīgākajiem transporta mezgliem Eiropā. Krievijas apgalvojumi par humanitāro iebrukumu bija pietiekami, lai pārliecinātu Amerikas Savienotās Valstis atteikties no NATO 5. panta, kas paredz sabiedroto palīdzību. Vācija vilcinājās, un Polija, lai gan mobilizēja karaspēku, neizvietoja to pāri robežai uz Lietuvu. Lietuvā jau izvietotā vācu brigāde neiejaucās, daļēji tāpēc, ka Krievija izmantoja dronus, lai izvietotu mīnas uz ceļiem, kas ved no tās bāzes.
“Atturēšana ir atkarīga ne tikai no mūsu spējām, bet arī no tā, ko ienaidnieks domā par to, ko mēs gribam. Kara spēļu laikā mani “krievu kolēģi” un es zinājām, ka Vācija vilcināsies. Un ar to pietika, lai nodrošinātu uzvaru,” sacīja Vīnē bāzētais militārais analītiķis Francs Stefans Gadi, kurš izspēlēja Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka lomu.
Rezultātā mācību laikā bez amerikāņu vadības Krievija tikai dažu dienu laikā guva uzvaru, sagraujot NATO uzticamību un nostiprinot dominanci pār Baltiju ar tikai 15 000 karavīru lielu karaspēku.
Tajā pašā laikā reālajā dzīvē Lietuva un citi sabiedrotie būtu saņēmuši pietiekami daudz izlūkošanas brīdinājumu, lai izvairītos no šāda scenārija, ir pārliecināts Lietuvas Aizsardzības štāba priekšnieks kontradmirālis Giedrus Premeneckas.
Pat bez sabiedrotajiem Lietuvas bruņotie spēki – 17 000 miera laikā un 58 000 tūlītējas mobilizācijas gadījumā – spētu tikt galā ar ierobežotiem draudiem Marijampolei, viņš teica.
Kā norāda izdevums, Krievija, visticamāk, nemēģinātu sākt izsīkuma karu pret NATO, līdzīgu tam, kādu tā ved Ukrainā.
“Ilgstošs karš Krievijai būtu katastrofāls, jo mēs viņus pārspētu gan ar ražošanu, gan mobilizēšanu. Tāpēc, ja viņi kaut ko darīs, viņi vēlēsies to darīt jau agrīnā stadijā, lai iegūtu izdevīgas pozīcijas, kuras vēlāk varēs viegli aizstāvēt,” sacīja norvēģu pulkvežleitnants Amunds Osflatens.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā