Mākslinieka domas un pārdomas
Vai esat aizdomājušies, ko savās dienasgrāmatās pierakstīja Jāzeps Grosvalds, viens no klasiskā modernisma aizsācējiem Latvijas mākslā? Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Grosvalds pats savas dienasgrāmatas iesācis ar vārdiem: “Esmu tik daudz un sīki rakstījis tāpēc, ka vienmēr bij’ daudz laika un nekā cita ko darīt.” Tomēr, aplūkojot rūpīgi noformētās burtnīcas, kurās retu kļūdu vai svītrojumu dēļ nav redzama neuzmanība, radies iespaids, ka jaunajam māksliniekam darbu netrūcis. Starp studijām, radošo darbu un aktīvo sabiedrisko dzīvi viņš allaž atradis laiku, lai fiksētu dienas svarīgākos notikumus un savas pārdomas.
Bagātīgais rakstiskais mantojums
Neatvairāmi interesantas un vērtīgas ir Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas, kuras kopā ar daudzajām vēstulēm brālim Oļģerdam veido nozīmīgu daļu viņa mantojuma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Šīs rakstītās liecības, kas saglabājušās daudz pilnīgāk nekā jebkuram citam 20. gadsimta latviešu māksliniekam, sniedz detalizētu 20. gadsimta sākuma jaunieša dzīves hroniku. Skaidrajā un glītajā rokrakstā atklājas ne tikai mākslinieka ikdiena, bet arī viņa satiktie cilvēki, ceļojumu iespaidi un dziļas, personīgas pārdomas. Dažādo valodu lietojums dienasgrāmatās liecina par plašu Eiropas kultūras panorāmas pārzināšanu.
Dienasgrāmatas kā mākslas darbi
Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas ir ne tikai vērtīgs vēstures un biogrāfisks informācijas avots, bet arī paši par sevi uzskatāmi par mākslas darbiem. Mākslas vēsturnieki atzīmē, ka šīs dienasgrāmatas ir unikālas, jo tās atklāj mākslinieka emocionālo dabu – viņa svārstīgās emocijas, kas vienu dienu lika viņam būt depresijā, bet citu – līksmot. Šie pieraksti ļauj ieskatīties pieaugoša jauna cilvēka dzīvē un viņa pašaizvērtībā, atklājot gan domas par mākslu, gan par sevi. Autora rūpīgi izstrādātā sistēma, nosaucot sējumus, pievienojot numurus un monogrammas, dažkārt pat fotoportretus, norāda uz īpašo attieksmi pret šo savu darbu.
Mūsdienu vērtējums un izstādes
Lai gan dienasgrāmatas kā autobiogrāfisks avots kādu laiku tika uzskatītas par neuzticamām, mūsdienās pētnieki arvien vairāk atzīst to nozīmi, jo tās sniedz informāciju, kas citur nav atrodama. Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas, kas sarakstītas no sešpadsmit gadu vecuma līdz pat mūža galam, ir plašākais zināmais šāda veida mantojums, ko atstājis mākslinieks. Tās ir apskatāmas arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēs, ļaujot apmeklētājiem izjust sen pagājušā laikmeta atmosfēru un Jāzepa Grosvalda personīgās emocijas.