Aleksandrs Klinklāvs: No baleta skatuves uz arhitektūras virsotnēm
Vai zinājāt, ka kādreiz Nacionālās operas baleta trupā dejojis mākslinieks vēlāk ir kļuvis par vienu no ievērojamākajiem latviešu arhitektiem? Šis pārsteidzošais karjeras pagrieziens pieder Aleksandram Klinklavam, kura dzīvesstāsts ir iedvesmojošs piemērs talanta un neatlaidības spēkam.
Ceļš uz arhitektūru caur deju un karu
Aleksandrs Klinklāvs piedzima 1899. gadā Sējas pagastā. Pirms pievērsās arhitektūrai, jaunais mākslinieks pelnīja sev iztiku, dejojot Nacionālās operas baleta trupā. Šis radošais posms tika pārtraukts, kad 1918. gadā Klinklāvs uzsāka arhitektūras studijas. Tomēr liktenis lēma citādi – studijas nācās pārtraukt, lai viņš kā brīvprātīgais varētu piedalīties Latvijas atbrīvošanas cīņās. Pēc kara Klinklāvs atsāka studijas Latvijas Universitātē Ernesta Štālberga meistarklasē, kuru pabeidza 1930. gadā, apliecinot sevi kā talantīgāko audzēkni.
Ievērojamais arhitekts Latvijā un pasaulē
Lai gan Klinklava profesionālā darbība Latvijā bija salīdzinoši īsa – no 1930. gada līdz Otrajam pasaules karam – viņš kļuva par vienu no funkcionālisma arhitektūras spilgtākajiem pārstāvjiem. Īpašu atzinību Klinklāvs ieguva kā medicīnas iestāžu arhitektūras speciālists, projektējot vairākas mūsdienīgas slimnīcas un sanatorijas, tostarp Tērvetes tuberkulozes sanatoriju, kas tika uzskatīta par laikmetīgāko celtni Baltijas valstīs. Viņa projektu sarakstā ir arī Latvijas Finanšu ministrijas ēka, Neiburga īres nams un citas nozīmīgas celtnes.
Otrā pasaules kara laikā Klinklāvs emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu un pēc tam uz ASV. Ārvalstīs viņa talants tika novērtēts augstu – Klinklāvs projektējis apmēram 18 nozīmīgas sabiedriskās ēkas, regulāri gūstot balvas arhitektūras konkursos un kļūstot par vienu no panākumiem bagātākajiem latviešu arhitektiem pasaulē. Viņš ne tikai projektējis slimnīcas, viesnīcas un bankas, bet arī piedalījies Monreālas latviešu teātra dibināšanā un darbojies kā laikraksta redaktors.