Kodolenerģijas ražošana ES pieaug par 4,8%
2024. gadā Eiropas Savienībā (ES) kodolspēkstacijas saražojušas par 4,8% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Desmit ES dalībvalstīs kopumā tika saražoti 649,5 tūkstoši gigavatstundu (GWh) elektroenerģijas, kas ir otrais gads pēc kārtas, kad tiek novērots ražošanas pieaugums pēc krituma 2022. gadā, liecina jaunākie “Eurostat” dati. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, kodolenerģija veido 23,4% no kopējā ES elektroenerģijas ražošanas apjoma. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem, kad fosilā kurināmā īpatsvars elektroenerģijas ražošanā samazinājās par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot 29,2%.
Francija joprojām kodolenerģijas līdere
Francija arī 2024. gadā saglabājusi savu pozīciju kā lielākā kodolenerģijas ražotāja Eiropas Savienībā, nodrošinot 58,6% no kopējā ES apjoma. Tai seko Spānija (8,4%), Zviedrija (5%) un Beļģija (4,8%). Šīs četras valstis kopā saražoja 79,6% no visa ES kodolenerģijas apjoma. Lai gan kopējais ES kodolenerģijas ražošanas apjoms pieauga, atsevišķas valstis ir samazinājušas savu kodolenerģijas ražošanas apjomu. Tomēr ir arī valstis, kas ir palielinājušas savu kodolenerģijas ražošanu, piemēram, Rumānija, kuras kodolenerģijas ražošana ir palielinājusies par 93,8% kopš 1996. gada.
Vācija noslēdz kodolenerģijas ēru, Latvija apsver iespējas
Atšķirībā no Francijas, Vācija 2023. gada aprīlī pilnībā atteicās no kodolenerģijas, izslēdzot savus pēdējos trīs kodolreaktorus. Šis lēmums tika pieņemts jau 2002. gadā, bet paātrināts pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011. gadā. Lai gan atteikšanās no kodolenerģijas Vācijā bija populārs lēmums sabiedrībā, enerģētikas krīze, ko izraisīja karš Ukrainā, pastiprināja aicinājumus atlikt atteikšanos no tās. Tikmēr Latvijā tiek aktīvi izvērtētas kodolenerģijas attīstības iespējas. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir pasūtījusi visaptverošu pētījumu par mazo modulāro reaktoru (SMR) kodolenerģijas attīstību Latvijā, kas aptvers tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus. Šī izpēte ir daļa no plašākas Latvijas centieniem stiprināt enerģētisko neatkarību un dekarbonizāciju.
Eiropas enerģētikas tendences un izaicinājumi
Kopumā Eiropas Savienībā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā 2024. gadā sasniedzis 47,3%. Straujākais pieaugums novērots saules enerģijas ražošanā (+19,6%), kam seko hidroenerģija (+11,6%) un vēja enerģija (+2,0%). Vējš ir kļuvis par vienu no galvenajiem atjaunojamās enerģijas avotiem, apsteidzot dabasgāzi elektroenerģijas ražošanā. Tomēr ES joprojām saskaras ar izaicinājumiem, tostarp fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, īpaši saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un tās radītajām sekām enerģijas tirgū.