Izlūkdienests savā ikgadējā draudu novērtējumā norādīja, ka “no Maskavas viedokļa Svalbāras stratēģiski svarīgā atrašanās vieta liek uzturēt tur Krievijas klātbūtni”.
Barencburgu, kas ir otra lielākā apdzīvotā vieta Svalbārā, galvenokārt apdzīvo Krievijas pilsoņi.
Izlūkdienests secinājis, ka Kremlis cenšas mazināt Barencburgas atkarību no Norvēģijas apgādes un transporta infrastruktūras un plāno regulāras Krievijas kuģu vizītes ostā.
Ziņojumā teikts, ka arī Ķīna, visticamāk, centīsies palielināt savu klātbūtni Svalbārā. Arhipelāgs atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, lai nākotnē varētu izveidot kuģošanas ceļus un veikt pētījumus, kas ir būtiski, lai nostiprinātu Ķīnas lomu Arktikā, norādīts ziņojumā.
Norvēģijas izlūkdienests norādījis, ka Ķīnas klātbūtne Arktikā kļūst arvien pamanāmāka un 2025. gadā Ziemeļu Ledus okeānā darbojās pieci Ķīnas pētniecības kuģi, salīdzinot ar trīs kuģiem 2024. gadā un vienu kuģi iepriekšējos gados.
Izlūkdienests arī norādījis, ka spriedze starp ASV un Eiropu par Grenlandi un drošību Arktikā varētu kalpot Ķīnas un Krievijas interesēm. Dienesta vadītājs Andrēass Stenseness ziņojumā norādīja, ka Maskava un Pekina gūst labumu no “starptautiskās sadarbības un institūciju graušanas.