Noslēpumaina vienošanās ar AAE
Šeihs Tahuns bin Zaid Al Nahjans, kurš AAE pārrauga nacionālās drošības jautājumus un vada valsts aktīvus, ir iegādājies gandrīz pusi no Donaldam Trampam piederošās ģimenes kriptovalūtu platformas World Liberty Financial (WLF). Par 49% daļu šajā biznesā AAE puses izmaksājusi 500 miljonus ASV dolāru caur investīciju platformu Aryam Investment 1.
Šo informāciju pirms nedēļas atklājis izdevums Wall Street Journal. Tomēr vienošanos Ēriks Tramps noslēdzis vairāk nekā pirms gada – 2025. gada 16. janvārī, četras dienas pirms viņa tēva oficiālās atgriešanās Baltajā namā. Finanšu nosacījumi paredzēja, ka puse summas, proti, 250 miljoni dolāru, tiek pārskaitīta kā avanss. No šiem līdzekļiem 187 miljoni dolāru nonākuši uzņēmumu DT Marks DEFI LLC un DT Marks SC LLC kontiem, kas saistīti ar Trampa ģimeni. Vēl 31 miljons dolāru sadalīts starp projekta partneriem: Stīva Vitkofa ģimeni, kā arī Zaku Folkmenu un Čejsu Gerro.
World Liberty Financial un tā digitālais nodrošinājums
Pats projekts World Liberty Financial atrodas aiz stabilās monētas jeb stablecoin USD1. Tas ir digitāls aktīvs, kas piesaistīts ASV dolāram un nodrošināts ar valdības kases obligācijām, valūtu depozītiem un skaidru naudu. Donalds Tramps un viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs oficiāli tiek uzskatīti par goda līdzdibinātājiem, taču operatīvā vadība gulstas uz viņu ģimenes locekļu pleciem.
Jaunā lielā akcionāra parādīšanās ir mainījusi arī vadības sastāvu. World Liberty direktoru padomē iekļuvuši G42 augstākā līmeņa vadītāji – Mārtins Edelmanis un Pens Sjao. Viņi pārstāv šeiham Tahunam piederošās intereses, kura biznesa impērija un fondi (īpaši Abu Dhabi Investment Authority) tiek vērtēti vairāk nekā 1,3 triljoni dolāru. Investori norāda, ka nauda kriptouzņēmuma daļas iegādei netika ņemta tieši no G42 budžeta, un pati vienošanās netika apspriesta ar prezidentu Trampu.
Politiskās sekas un kritika
Paralēli notikušas izmaiņas ASV valsts politikā. Baidenas administrācija iepriekš bloķēja jaudīgu mikroshēmu piegādes AAE, bažījoties par to nonākšanu Ķīnā. Taču pēc šeiham veiktajām investīcijām un viņa vizītes Vašingtonā 2025. gada martā situācija mainījās. Maijā ASV atļāva pārdot 500 000 uzlabotu MI (mākslīgā intelekta) procesoru gadā no NVIDIA. Piektā daļa no šīm mikroshēmām paredzēta tieši uzņēmumam G42.
Šādi notikumi ir izraisījuši kritiku Kongresā. Senatore Elizabete Vorena to nodēvējusi par korupciju un pieprasījusi atsaukt atļauju tehnoloģiju pārdošanai. Viņa aicinājusi Stīvu Vitkofu, MI jautājumu “caru” Deividu Saksu un tirdzniecības ministru Hovardu Lūtniku sniegt liecības Kongresā, lai noskaidrotu, vai nacionālā drošība nav apmainīta pret privāta kriptouzņēmuma ieguvumiem.
Donalds Tramps pats uz jautājumu par investīcijām atbildējis, ka nezina darījuma detaļas – esot tādi, ko kārto viņa dēli un “ģimene kopumā”, bet viņš pats koncentrējas uz prioritātēm Ukrainā, Irānā un Krievijā. Baltā nama preses sekretāre Anna Kellija un ģenerālprokurora vietnieks Tods Blanšs arī noliedz interešu konfliktu, dēvējot apsūdzības par nepamatotām un atgādinot par Baidenu ģimenes iepriekšējo komercdarbību, kas nav novedusi pie impīčmenta.