Nezūdošā cerība uz atbildēm
Janvārī apritēja 26 gadi kopš 13 gadus vecās Katrīnas pazušanas Igaunijā, kuras lieta joprojām ir neatrisināta. Meitene, kura 2. februārī svinētu savu 40. dzimšanas dienu, pēdējo reizi redzēta 2000. gada 16. janvārī, dodoties pie draudzenes, taču nekad nav ieradusies galamērķī. Brīvprātīgo organizācijas “SA Kadunud” vadītājs Āre Rītele ir pārliecināts, ka sabiedrībā joprojām ir kāds, kuram ir informācija par notikušo, un organizācija turpina aktīvi meklēt jaunus pavedienus, kas varētu palīdzēt atklāt patiesību. Kā informē portāls jauns.lv.
Izmeklēšanas un “SA Kadunud” darbs
Katru gadu Igaunijas policija saņem vairāk nekā trīs tūkstošus ziņojumu par pazudušiem cilvēkiem, un lielākā daļa gadījumu tiek atrisināti samērā ātri. Tomēr Katrīnas pazušana ir viena no tām lietām, kas ieilgusi gadiem. Organizācijas “SA Kadunud” vadītājs Āre Rītele sociālajos tīklos norādījis, ka viņš ir pārliecināts, ka kāds joprojām zina, kas noticis ar septītās klases skolnieci 2000. gada janvārī Rummu apkaimē. “SA Kadunud” strādā pie vairākām versijām un cer uz sabiedrības atsaucību, jo bieži vien tieši cilvēki, kas kaut ko dzirdējuši vai redzējuši pirms daudziem gadiem, var sniegt izšķirošu informāciju. Organizācija aktīvi meklē jaunu informāciju, ko salīdzināt ar jau esošajiem faktiem. Lai gan katru gadu Latvijā bez vēsts pazūd ap tūkstoti cilvēku, lielākā daļa tiek atrasti.
Pazušanas apstākļi
Liktenīgajā 2000. gada 16. janvārī, ap pustrijiem pēcpusdienā, 13 gadus vecā Katrīna aizslēdza savas mājas durvis un solīja mātei atgriezties ar autobusu no draudzenes apciemojuma. Taču meitene nekad nav iekāpusi autobusā, un arī pie draudzenes viņa nenokļuva. Šie notikumi ir dziļi skāruši Katrīnas ģimeni, taču māte un visa ģimene nekad nav zaudējuši cerību atrast meitu un uzzināt patiesību. Šāda pašaizliedzība un neatlaidība ir raksturīga arī Latvijas organizācijai “Bezvests.lv”, kas nodarbojas ar pazudušo cilvēku meklēšanu un sniedz atbalstu viņu tuviniekiem.
Cerība un sabiedrības loma
Katrīnas māte savus 40. dzimšanas svētkus, kas būtu bijuši 2. februārī, var sagaidīt vien atmiņās. Tomēr, kā norāda “SA Kadunud” vadītājs, cerība uz jauniem faktiem un atbildēm nav zudusi. Viņš uzsver, ka sabiedrībai ir svarīga loma šādu neatrisinātu lietu izmeklēšanā, jo bieži vien kāds cilvēks kaut ko ir redzējis vai dzirdējis, bet nav pievērsis tam uzmanību vai nav uzskatījis par svarīgu. “SA Kadunud” aicina ikvienu, kam varētu būt jebkāda informācija, sazināties ar organizāciju, lai palīdzētu atklāt patiesību par Katrīnas pazušanu. Arī Latvijas Valsts policija aicina iedzīvotājus ziņot par pazudušām personām, sniedzot pēc iespējas precīzāku informāciju par pazudušo.