Latvijā vēža saslimstība turpina pieaugt; skrīninga programmu atsaucība joprojām zemaOnkoloģiskās saslimšanas – nopietna problēma
Latvijā onkoloģiskās saslimšanas joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, būtiski ietekmējot iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un mirstību. Kā informē portāls jauns.lv, dati liecina, ka saslimstības un mirstības rādītāji saglabājas augsti, un valsts organizēto skrīninga programmu atsaucība un aptvere vēl nesasniedz vēlamo līmeni. Lai gan ir vērojama pakāpeniska uzlabošanās vēža skrīninga aptveres pieaugumā un mirstības rādītāju samazinājumā, ir nepieciešami papildu pasākumi gan skrīninga programmu uzlabošanai, gan iedzīvotāju atsaucības veicināšanai.
Krūts vēža skrīnings – efektīvs agrīnai diagnostikai
Analizējot 2024. gadā atklātos 624 krūts vēža gadījumus sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, Slimību profilakses un kontroles centrs secinājis, ka gandrīz puse no šiem gadījumiem (49,4%) tika atklāti 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas. Tas apliecina valsts organizētā vēža skrīninga efektivitāti agrīnas diagnostikas veicināšanā. Sievietēm, kas skrīningu veikušas divas vai vairāk reizes, vēzis biežāk atklāts agrīnā stadijā (1. un 2. stadija) salīdzinājumā ar tām, kuras skrīningu veikušas pirmo reizi. Tīri skrīninga ietvaros atklātajos gadījumos vairāk nekā 80% gadījumu vēzis tika konstatēts tieši agrīnā stadijā, atsevišķās vecuma grupās (piemēram, 60–64 gadi) sasniedzot pat 91,8%. Sievietēm, kuras nekad nav piedalījušās skrīningā, krūts vēzis biežāk tiek konstatēts vēlīnās stadijās (36,4% gadījumu).
Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucība pieaug, bet nav pietiekama
Lai gan dzemdes kakla vēža skrīninga programmas mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai vēzi agrīnās stadijās, atsaucība joprojām ir zemāka par nepieciešamo. Lai skrīninga programma būtu efektīva, tai ir jāsasniedz vismaz 70% aptvere, bet vēlamais rādītājs ir vairāk nekā 85%. 2023. gadā dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucība sasniedza 55,2%, kas ir augstākais rādītājs kopš programmas ieviešanas 2009. gadā. Lai uzlabotu programmas efektivitāti, tiek pilnveidota tās īstenošana un pārvaldība, uzsverot iesaistīto pakalpojumu sniedzēju lomas un sadarbību.
Skrīninga nozīme un turpmākie soļi
Lai gan krūts vēža skrīninga programmas aptvere vēl nav optimāla, esošā dalība veicina agrīnu vēža atklāšanu. Tiek pieņemts, ka regulārs skrīnings ar augstāku aptveri (ap 70%) varētu vēl vairāk uzlabot agrīnu diagnostiku. Nepietiekamā atsaucība skrīninga programmās ir izaicinājums, ko apliecina arī fakts, ka kopš 2009. gada vairāk nekā puse iedzīvotāju neizmanto iespēju veikt profilaktiskās pārbaudes. Ir nepieciešami papildu pasākumi, lai informētu sabiedrību par vēža skrīninga nozīmi un mudinātu aktīvāk piedalīties šajās valsts apmaksātajās programmās.