Mūsdienu sabiedrībā, kurā valda jaunības kults un aizvien pieaugošs efemēriskums, parādās jauns un provokatīvs mākslas darbs, kas aicina skatītājus pārdomāt savas eksistences robežas un pieņemt novecošanas procesu kā dabisku un pat vērtīgu dzīves posmu. Izrāde “Vecajo kults”, kas tapusi režisorei Ivetai Polei un māksliniecei Katrīnai Neiburgai, tiek piedāvāta kā rituāla ceremonija, nevis tradicionāla izrāde, uzdodot fundamentālu jautājumu: kā panākt, lai mēs savu novecošanu un dzīves beigu pienākšanu uztvertu mierpilni un samiernieciski, bez liekām bailēm un raizēm?
Izrādes koncepcija un autores
Idejas autores Iveta Pole un Katrīna Neiburga, kuru kopdarbs “Malleus Maleficarum. Jaunais līgums” pirms diviem gadiem novērtēts ar “Spēlmaņu nakts” balvu, šoreiz pievēršas tēmai, kas bieži vien tiek aplieta ar tabu – novecošanai un mirstībai. Viņu jaunais kopdarbs “Vecajo kults” tiek raksturots kā ceremonija vai rituāls, kurā aktīvi iesaistīts arī skatītājs. Neiburga atklāj, ka personīgās bailes par novecošanu un novērojumi par mātes pieredzi šajā jautājumā aizsākuši šo māksliniecisko meklējumu. Viņa pauž vēlmi samierināties ar gaidāmajām dzīves pārmaiņām un mudina sabiedrību atklātāk runāt par šo tēmu, cīnoties pret valdošo eigismu. Izrāde necenšas idealizēt vai glorificēt vecumu, bet gan pētīt to no dažādām perspektīvām, savijot sāpīgo ar jautro un humoristisko.
Rituāls un tā elementi
Lai radītu savu unikālo rituālu, Pole un Neiburga apmeklējušas dažādas Latvijas konfesijas un reliģiskās kopienas, iedziļinoties to dievkalpojumu un godināšanas tradīcijās. No šīm pieredzēm viņas atlasījušas un iepinis savā radītajā “Vecajo kulta” sanākšanā. Skatītājs, ierodoties uz izrādi, tiek iesaistīts ceremonijā, kas sevī ietver runāto vārdu, dziesmas un rituālu priekšmetus. Izrādes dalībnieki ir gan aktieri Dace Everss, Mārcis Broks un Ģirts Krūmiņš (vai Regnārs Vaivars), gan arī paši skatītāji. Kustības “Vecajo kults” sekotāji ir kopiena, kas tic, ka vecums un mirstība ir ceļš uz atmodu un mieru, uzskatot, ka vecums ir portāls uz citu apziņas stāvokli. Pirmās ceremonijas notika 2025. gada oktobrī.
Mērķis un skatītāja pieredze
Izrādes veidotājas cer, ka “Vecajo kults” piepildīs savu mērķi, ja skatītājs, izbaudījis ceremoniju, spēs vieglāk pieņemt domu par novecošanu un dzīves galīgumu. “Mani sauc Katrīna Neiburga, man ir 47 gadi, un pēc 23 gadiem man būs 70. Gribu, lai to brīdi gaidu ar prieku,” dalās māksliniece. Iveta Pole piebilst: “Es negribu ciest. Es gribu sagaidīt savas krunkas ar mieru, bez bailēm kļūt vecai un nevajadzīgai pasaulē, kas pielūdz jaunību.” Izrādes mūziku radījis Edgars Mākens ar Ingus Baušķenieka līdzdalību, bet dziesmu autors ir Ilmārs Šlāpins. “Vecajo kults” ir aicinājums uz dialogu, sevis izzināšanu un kopīgu piedzīvojumu, kas aicina nebaidīties no eksistenciālajiem jautājumiem, bet gan tos pieņemt un integrēt savā dzīvē.
Šī performative ceremonija piedāvā unikālu iespēju skatītājiem ne tikai vērot, bet arī kļūt par daļu no mākslas darba, kas dziļi pēta cilvēka eksistences pēdējo posmu, rosina pārdomas un meklē mieru neierastos veidos.