Rīga, 2025. gada 5. oktobris – Latvijas politiskajā ainā turpinās saspīlējums, jo opozīcijas politiskie spēki jau otro nedēļu pēc kārtas sabotē Saeimas darbu, apzināti neierodoties uz sēdēm un tādējādi liedzot nodrošināt nepieciešamo kvorumu likumdošanas procesam. Šoreiz tas skāris likumprojektu par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) direktīvas par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un jauno sistēmu ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2). Šāda rīcība rada nopietnas bažas par Latvijas saistību izpildi un iespējamām finansiālām sekām.
Būtiskie grozījumi un to bloķēšana
Ceturtdien Saeimas plenārsēdē bija plānots otrajā, galīgajā lasījumā skatīt grozījumus likumā “Par piesārņojumu”. Šie grozījumi ir vitāli svarīgi, lai Latvija pilnvērtīgi ieviestu ES direktīvas, kas regulē emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un paplašinātās sistēmas (ETS2) darbību. ETS pamatprincips ir likt piesārņotājiem maksāt par saviem izmešiem, tādējādi motivējot tos investēt tīrākās tehnoloģijās un modernizēt ražošanu. Šīs izmaiņas paredz paplašināt ETS darbību, iekļaujot tajā arī mazākos piesārņotājus, ēku un autotransporta sektoru.
Diemžēl, tāpat kā iepriekšējā nedēļā, arī šoreiz opozīcijas deputāti, apzināti vai neapzināti, nav nodrošinājuši nepieciešamo klātbūtni Saeimas sēdē. Pēc vairākkārtējas balsošanas par likumprojekta priekšlikumiem, kuros piedalījās tikai 48 deputāti, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) bija spiesta slēgt parlamenta sēdi kvoruma trūkuma dēļ. Lai gan Saeimā ir 100 deputāti, likuma darbībai un lēmumu pieņemšanai nepieciešams vismaz 50 deputātu klātbūtne jeb kvorums, kā to nosaka Latvijas Satversme un Saeimas kārtības rullis. Šī situācija atkārtojas, izraisot neapmierinātību gan koalīcijas, gan daļēji arī opozīcijas rindās.
Potenciālās sekas un finanšu riski
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji un likumprojekta virzītāji uzsver, ka šādu grozījumu nepārņemšana var radīt Latvijai nopietnas finansiālas sekas. Aptuvenie aprēķini liecina, ka soda naudas varētu sasniegt vairākus simtus miljonu eiro. Tiek prognozēts, ka termiņš ES direktīvu transponēšanai ir 1. novembris, un kavēšanās rada ne tikai finansiālu slogu, bet arī apdraud Latvijas reputāciju starptautiskajā arēnā. Pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpumu procedūras saistībā ar ES tiesību normu neieviešanu.
Deputāti, tostarp Atis Labucis (JV), aicina uz veselo saprātu un mudina politiskos spēkus atbalstīt likumprojektu, lai izvairītos no neatsveramiem zaudējumiem gan tautsaimniecībai, gan sabiedrībai kopumā. Viņš uzsvēra, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bijusi ārkārtas sēde, kurā KEM skaidrojusi kritisko situāciju.
Opozīcijas motīvi un politiskā spriedze
Opozīcijas partijas, īpaši “Apvienotais saraksts”, pauž bažas par likumprojekta potenciālo ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, norādot, ka likuma pieņemšana varētu izmaksāt aptuveni vienu miljardu eiro nākamo desmit gadu laikā. Viņi aicina valdību primāri koncentrēties uz valsts drošības un ģimeņu problēmu risināšanu. Daļa politiķu, piemēram, Linda Liepiņa no “Latvija pirmajā vietā” (LPV), uzskata, ka šāda rīcība ir politiskās krīzes izpausme un, ja koalīcija nespēj atrisināt situāciju, tad varētu būt nepieciešama Valsts prezidenta iesaiste.
Daži politiskie komentētāji un koalīcijas pārstāvji, kā Edmunds Jurēvics (JV), kritizē opozīcijas mēģinājumus “noraut kvorumu”, raksturojot to kā destruktīvu rīcību, kas neliecina par konstruktīvu darbu. Tiek paustas bažas, ka opozīcija cenšas sev bezatbildīgi piesaistīt uzmanību, jo tās vienīgā ideja esot “pret”.
Saeimas darba organizācija un kvoruma nozīme
Saeimas kārtības rullis un Satversme skaidri nosaka, ka parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, proti, 50 deputātu. Kvoruma nodrošināšana ir pamatnosacījums likumdošanas procesa leģitimitātei. Gadījumos, kad kvorums netiek nodrošināts, sēde tiek slēgta, un izskatāmie jautājumi paliek nenoskaidroti. Tas var radīt situāciju, ka svarīgi likumprojekti netiek pieņemti savlaicīgi, radot sekas valsts funkcionēšanā.
Šī situācija izgaismo ne tikai nespēju vienoties par būtiskām likumdošanas iniciatīvām, bet arī dziļākus politiskus domstarpības un iespējamo koalīcijas un opozīcijas sadarbības krīzi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis nodomu nākamnedēļ pārrunāt pašreizējo politisko situāciju ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Ministru prezidenti Eviku Siliņu, lai meklētu risinājumus.
Kopsavilkums par ETS un ETS2
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir mehānisms, kas nosaka ierobežojumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešiem. Uzņēmumiem tiek piešķirts noteikts kvotu skaits, un tos var pirkt vai pārdot. Šī sistēma motivē uzņēmumus samazināt piesārņojumu. Jaunā sistēma, ETS2, kas paredzēta ēku, transporta un papildu sektoros, tiks pilnībā ieviesta 2027. gadā, bet datu iesniegšana par 2024. gadu ir jāveic jau 2025. gadā. Tās mērķis ir vēl vairāk samazināt fosilo resursu patēriņu un virzīties uz klimatneitralitāti. Dalībvalstīm ir svarīgi laicīgi ieviest šīs direktīvas, lai izvairītos no sankcijām un nodrošinātu vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.
Politiskajiem spēkiem ir jāatrod kopīgs risinājums, lai nodrošinātu likumdošanas procesa nepārtrauktību un aizstāvētu gan valsts ekonomiskās, gan vides aizsardzības intereses. Latvijas nākotne un tās spēja pildīt starptautiskās saistības ir atkarīga no spējas pārvarēt politiskos šķēršļus un strādāt kopīgu mērķu labā.