VARAM piedāvā jaunu koncertzāles “Gors” pārvaldības modeli
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi priekšlikumu par Latgales reģionālās koncertzāles “Gors” pārvaldības modeli, kas paredz valsts īpašumā iegūt 51% no koncertzāles daļām, bet Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai atstāt 49% īpašumtiesību. Kā informē portāls jauns.lv, šāds modelis nodrošinātu valsts kontroli pār kultūrpolitikas norisēm Latgales reģionā, vienlaikus saglabājot vietējās pašvaldības līdzdalību kultūras pasākumu organizēšanā un koncertzāles izmantošanā.
Ministrija uzsver, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Rēzeknes pašvaldībai ir ierobežotas finansiālās un institucionālās iespējas ilgtermiņā nodrošināt “Gora” stabilu un ilgtspējīgu darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas mērķiem. Lai īstenotu šīs pārvaldības izmaiņas, nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu Saeimā, jo “Gors” tiek uzskatīts par valstiski nozīmīgu objektu.
Rēzeknes pašvaldības nostāja un alternatīvie priekšlikumi
Lai gan Rēzeknes pašvaldība ir izrādījusi gatavību sadarboties, tā ir arī paudusi bažas par pilnīgu kontroles zaudēšanu un ir iesniegusi savus priekšlikumus. Rēzeknes dome iepriekš ir rosinājusi Kultūras ministrijai (KM) garantēt pastāvīgu un prognozējamu finansējumu koncertzālei, vienlaikus saglabājot pašvaldības īpašumtiesības un kontroli. Kā alternatīvu piedāvāts noslēgt deleģēšanas līgumu, kas paredzētu, ka valsts piešķir konkrētu finansējumu kultūras uzdevumu izpildei, bet par koncertzāles “saimnieku” joprojām paliktu pilsēta. Šāda pieeja, pašvaldības ieskatā, ļautu saglabāt līdzsvaru un izvairīties no sarežģītas īpašumu pārdales.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs iepriekš ir paudis, ka pašvaldība ir gatava segt atlikušās kredītsaistības par koncertzāli, kas tiek lēstas ap trīs līdz četriem miljoniem eiro, ja valsts pārņem īpašumā objektu. Tomēr viņš ir uzsvēris, ka nav prioritāte nodot koncertzāli valstij, bet gan piedāvājums, ja valsts uzskata, ka pašvaldība nespēj nodrošināt tās darbību.
Sabiedrības un politiskās diskusijas par koncertzāles nākotni
Jautājums par koncertzāles “Gors” nākotni ir izraisījis plašu sabiedrības un politisko diskusiju. Decembrī tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvā “Manabalss.lv” pret “Gora” nodošanu privātajam nomniekam, kas mudināja pašvaldību atteikties no šīs idejas. Tāpat sabiedrība ir paudusi dažādus viedokļus par to, kam vajadzētu būt koncertzāles saimniekam – daži uzskata, ka tai jāpaliek pašvaldības īpašumā, citi neuzticas pašvaldībai un atbalsta valsts iesaisti.
Kultūras ministre Agnese Lāce ir norādījusi, ka jautājums par “Gora” nākotni tiks aktualizēts valdības līmenī, un Kultūras ministrija piedāvā valstij pārņemt ēku un 75% iesaisti satura izstrādē. Ministrija gaida Rēzeknes pašvaldības atbildi uz saviem priekšlikumiem līdz 21. janvārim, lai par situāciju spriestu Saeimas komisijā.
Koncertzāles “Gors” nozīme un darbības audita iemesli
Latgales vēstniecība “Gors” ir nozīmīgs kultūras centrs ne tikai Latgales reģionā, bet arī valstī kopumā, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras piedāvājumu ārpus Rīgas. Pašvaldības pasūtītais audits par “Gora” darbību bija nepieciešams, lai izvērtētu ieņēmumu uzskaiti un rentablākos pasākumus. Tomēr audita rezultāti un darba grupas secinājumi vēl nav pilnībā publiskoti, un pašvaldība ir pieprasījusi papildu skaidrojumus par VARAM piedāvājumu.
Iepriekš izskanēja arī idejas par “Gora” nodošanu privātajam sektoram, taču sabiedrības un kultūras nozares pārstāvju iebildumu dēļ no šī scenārija tika atteikts. Vairāki politiķi un sabiedrības pārstāvji uzsver, ka koncertzāles stratēģiskā nozīme prasa rūpīgu visu ieinteresēto pušu iesaisti lēmumu pieņemšanā.