VARAM piedāvā jaunu koncertzāles “Gors” pārvaldības modeli
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi priekšlikumu par Latgales reģionālās koncertzāles “Gors” pārvaldības modeli, kas paredz valsts īpašumā iegūt 51% no koncertzāles daļām. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai tiktu saglabātas 49% īpašumtiesību. Kā informē portāls NRA, šāds modelis nodrošinātu valsts kontroli pār kultūrpolitikas norisēm Latgales reģionā, vienlaikus saglabājot vietējās pašvaldības līdzdalību kultūras pasākumu organizēšanā un koncertzāles izmantošanā.
Ministrija uzsver, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, jo Rēzeknes pašvaldībai ir ierobežotas finansiālās un institucionālās iespējas ilgtermiņā nodrošināt “Gora” stabilu un ilgtspējīgu darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas mērķiem.
Valsts prezidents un kultūras ministre atbalsta
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris, ka valstij ir jāpārņem Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldība, norādot, ka koncertzāle Rēzeknē ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs visas valsts mērogā. Viņš uzsver, ka uz “Goru” jāraugās ne tikai kultūrpolitikas, bet arī nacionālās drošības kontekstā, vērtējot tā lomu ilgtermiņā.
Kultūras ministre uzrunāta, ka Rēzeknes pašvaldībai nav izpratnes par kultūras institūciju lomu. Lai īstenotu šīs pārvaldības izmaiņas, nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu Saeimā, jo “Gors” tiek uzskatīts par valstiski nozīmīgu objektu.
Rēzeknes pašvaldības nostāja un alternatīvie priekšlikumi
Lai gan Rēzeknes pašvaldība ir izrādījusi gatavību sadarboties, tā ir arī paudusi bažas par pilnīgu kontroles zaudēšanu un ir iesniegusi savus priekšlikumus. Rēzeknes dome iepriekš ir rosinājusi Kultūras ministrijai (KM) garantēt pastāvīgu un prognozējamu finansējumu koncertzālei, vienlaikus saglabājot pašvaldības īpašumtiesības un kontroli. Kā alternatīvu piedāvāts noslēgt deleģēšanas līgumu, kas paredzētu, ka valsts piešķir konkrētu finansējumu kultūras uzdevumu izpildei, bet par koncertzāles “saimnieku” joprojām paliktu pilsēta. Šāda pieeja, pašvaldības ieskatā, ļautu saglabāt līdzsvaru un izvairīties no sarežģītas īpašumu pārdales.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs iepriekš ir paudis, ka pašvaldība ir gatava segt atlikušās kredītsaistības par koncertzāli, kas tiek lēstas ap trīs līdz četriem miljoniem eiro, ja valsts pārņem īpašumā objektu. Tomēr viņš ir uzsvēris, ka nav prioritāte nodot koncertzāli valstij, bet gan piedāvājums, ja valsts uzskata, ka pašvaldība nespēj nodrošināt tās darbību.
Koncertzāles “Gors” nozīme un finansiālais stāvoklis
Latgales vēstniecība “Gors” ir nozīmīga ne tikai reģionālajā, bet arī nacionālajā kultūras telpā. Tās darbības stabilizēšanai nepieciešams pārvaldības modelis, kas nodrošina profesionālu vadību un kultūras attīstību, vienlaikus mazinot riskus, kas saistīti ar pašvaldības politiskajām un finanšu svārstībām. Lai gan KM pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība koncertzāles pārvaldībā, ir zināms, ka KM ir gatava iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valstij būtu izšķiroša ietekme. Ja valdība atbalstīs šo scenāriju, Finanšu ministrijai būs jāatrod papildu finansējums.
Pēdējie publiskotie dati par “Gora” finansiālo stāvokli liecina, ka 2024. gadā koncertzāle strādājusi ar zaudējumiem, kas sasniedza 19 002 eiro, kamēr ieņēmumi bija 891 763 eiro.
Nākamie soļi un lēmuma pieņemšana
Paredzams, ka Saeima tuvākajā laikā lems par “Gora” pārvaldības nākotni. Lai īstenotu VARAM izstrādāto modeli, nepieciešams Saeimas lēmums par atsevišķa likuma pieņemšanu. Rēzeknes pašvaldība aicina ministriju pārstāvjus piedalīties lēmuma pieņemšanā par koncertzāles nākotni, jo 9. februārī plānotajā Finanšu un budžeta komitejas sēdē tiks skatīts jautājums par “Austrumlatvijas koncertzāles” pārvaldību.