Koalīcijas spriedze par budžetu: “Progresīvie” apsver ZZS priekšlikumus kā līguma pārkāpumu
Valdošās koalīcijas partneru starpā plēšas asas diskusijas par gaidāmā gada valsts budžeta veidošanu. Partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas līderis Andris Šuvajevs publiski paziņojis, ka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iesniegtie priekšlikumi budžeta otrajam lasījumam varētu tikt uzskatīti par koalīcijas līguma pārkāpumu. Šis paziņojums seko pēc tam, kad ZZS ir panākusi vienošanos par vairākiem sev svarīgiem jautājumiem, tostarp par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi maizei, pienam un olām, kā arī par maksas atcelšanu par dažām receptes zālēm.
Šuvajevs uzsvēris, ka “Progresīvie” stingri iestājas par valsts aizsardzības finansējuma prioritāti, paredzot tam ne mazāk kā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš paudis bažas, ka ZZS priekšlikumi varētu būt finansiāli neskaidri un radīt draudus budžeta pieņemšanai. Tiek norādīts, ka šāda Šuvajeva rīcība no ZZS puses tiek traktēta kā mēģinājums ietekmēt un traucēt iespēju pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus budžeta izdevumu samazināšanā.
Budžeta veidošanas izaicinājumi un koalīcijas dinamika
Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process šobrīd ir īpaši sarežģīts, jo tas norisinās priekšvēlēšanu laikā, un koalīcijas partneriem ir dažādi redzējumi par valsts attīstības virzieniem. Galvenās budžeta prioritātes šobrīd noteiktas nacionālā drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un investīcijas izglītībā. Plānots papildu finansējums drošības stiprināšanai ievērojamā apmērā – 320,3 miljoni eiro.
Valsts kontrole gan norāda, ka budžeta plānošanā bieži vien trūkst ilgtermiņa domāšanas un tendence ir veidot budžetu no jauna, neņemot vērā iepriekšējo gadu izpildes rezultātus. Lai gan koalīcijas partneri ir apņēmušies stiprināt sadarbību un virzīt valsti uz priekšu, pieņemot “drošības budžetu”, ir cerība, ka budžeta lemšanā virsroku gūs veselais saprāts un tiks panākts kompromiss, kas nodrošinās valsts stabilitāti un attīstību.
Politiskās domstarpības un Stambulas konvencija
Domstarpības koalīcijā nav radušās tikai saistībā ar budžetu. Iepriekšējā nedēļā ZZS izraisīja iekšpolitikas virpuli, atbalstot opozīcijas deputātu priekšlikumu denonsēt Stambulas konvenciju. Šī rīcība, kas nozīmētu Latvijas izstāšanos no konvencijas, ir radījusi nopietnas domstarpības starp koalīcijas partneriem – “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” deputātiem, kuri balsoja pret, un ZZS, kas balsoja par likumprojektu. Ministru prezidente Evika Siliņa ir uzsvērusi, ka ZZS balsojums ir bijis koalīcijas līguma pārkāpums. “Progresīvie” pieprasīs skatīt šo jautājumu koalīcijas sanāksmē un rīcību, lai novērstu cilvēktiesību apdraudējumu un valsts starptautiskās reputācijas graušanu.
Šī ideoloģiskā plaisa ir metusi ēnu pār valdības stabilitāti un mudinājusi politiķus uz “nopietnām sarunām” par valdības turpmāko darbu. Politologi brīdina par iespējamu politisko krīzi Latvijā. “Progresīvie” uzskata, ka ZZS priekšlikumi valsts budžeta otrajam lasījumam būtu uzskatāmi par koalīcijas līguma pārkāpumu, īpaši ņemot vērā viņu stingro pozīciju par valsts aizsardzības finansējuma prioritāti. Tomēr koalīcijas partneri ir apņēmušies turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu “drošības budžetu”.