Eiropieši pensijā nedodas agrāk nekā citviet pasaulē
Sabiedrībā pastāv maldīgs priekšstats, ka cilvēki Eiropas Savienībā (ES) dodas pensijā agrāk nekā citās pasaules valstīs. Tomēr “Euranet” veiktā faktu pārbaude un statistikas dati liecina, ka šis apgalvojums nav patiess. Lai gan pensiju sistēmas un to reformas ir aktuāla tēma Eiropā, demogrāfisko izaicinājumu dēļ, apgalvojums par agrāku pensionēšanos ir dezinformācija, kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji.
Eiropas sabiedrība noveco – arvien vairāk cilvēku sasniedz pensijas vecumu, kamēr strādājošo skaits samazinās, radot jautājumus par to, vai un kā valstu ekonomikas spēj pielāgoties šīm demogrāfiskajām izmaiņām. Šīs bažas pastiprina arī dezinformācija par pensiju jautājumiem. Jaunākais “Euranet” faktu pārbaudes projekts pētījis sabiedrībā dzirdamos pārmetumus un maldīgos uzskatus par Eiropas pensiju sistēmām.
Faktiskais pensionēšanās vecums Eiropā
Analizējot vidējo vecumu, kad cilvēki saņem savu pirmo pensiju (tātad faktisko, nevis oficiālo pensionēšanās vecumu), “Eurostat” dati par 2023. gadu atklāj, ka Eiropas Savienībā tas vidēji bija 61,3 gadi. Šis rādītājs gan ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm, piemēram, Slovēnijā tas ir 58,3 gadi, bet Dānijā – 65,7 gadi. Latvijā vidējais faktiskais pensionēšanās vecums ir nedaudz zemāks par ES vidējo – 61,2 gadi. Turklāt pēdējās desmitgadēs ES vidējais pensionēšanās vecums ir pieaudzis: 2012. gadā tas bija 59,2 gadi, kas norāda uz tendenci pensionēties arvien vēlāk.
Salīdzinājums ar citām pasaules valstīm
Salīdzinot Eiropas valstis ar citām pasaules valstīm, nav vērojams, ka Eiropa izceltos ar īpaši zemu pensionēšanās vecumu. “Nasdaq” 2023. gada ziņojumā, uz kuru atsaucas “Euranet” pētījums, norādīts, ka deviņas no desmit valstīm, kur iedzīvotāji pensionējas visātrāk, atrodas ārpus Eiropas. Piemēram, Indonēzijā, Indijā, Saūda Arābijā, Ķīnā, Krievijā un Dienvidāfrikā pensionēšanās vecums ir 60 gadi vai pat zemāks. Tas nozīmē, ka apgalvojums par agrāku pensionēšanos Eiropā ir nepatiesns, jo daudzās citās pasaules valstīs cilvēki pensijā dodas agrāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Pensiju sistēmu izaicinājumi Eiropā
Neskatoties uz to, ka Eiropā pensionēšanās vecums nav zemāks nekā citviet pasaulē, pensiju sistēmas saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, galvenokārt demogrāfisko pārmaiņu dēļ. Lai gan Latvijā likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 65 gadi un tas netiks mainīts pēc 2025. gada, OECD prognozes liecina, ka līdz 2060. gadam tas varētu saglabāties nemainīgs, kas uz pārējās Eiropas fona izskatās netipiski zems. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, pensionēšanās vecums līdz 2040. gadam tiks paaugstināts līdz 70 gadiem, bet OECD prognozē, ka līdz 2060. gadam dāņi pensionēsies 74 gadu vecumā. Vidējais pensionēšanās vecums Eiropas Savienībā šobrīd ir aptuveni 64,7 gadi vīriešiem un 63,8 gadi sievietēm. Daudzas valstis ir palielinājušas vai plāno palielināt pensionēšanās vecumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju, ņemot vērā pieaugošo dzīves ilgumu un samazināto strādājošo īpatsvaru. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka došanās pensijā ne vienmēr nozīmē pilnīgu darba gaitu pārtraukšanu – aptuveni 13% pensionāru Eiropas Savienībā arī pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt.
Latvijas pensiju sistēma globālā kontekstā
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trim līmeņiem: pirmais un otrais ir obligātās sociālās iemaksas, bet trešais ir brīvprātīgs. Lai gan Latvijas pensiju sistēma ir salīdzinoši labi izveidota, Mercer globālais pensiju indekss, kas novērtē pensiju sistēmu efektivitāti pasaulē, nav iekļāvis Latviju augšgalā. Mercer pētījumā Nīderlande un Dānija tiek ierindotas starp valstīm ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Salīdzinot pensiju apmēru, Latvijas iedzīvotāju pensija vidēji garantē tikai 52,8% no pirmspensijas ienākumiem, kamēr Nīderlandē tie ir 93,2%, bet Dānijā – 77,3%. Lai gan daudzi eiropieši turpina strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tas nenozīmē, ka viņi izkrīt no darba tirgus. Eiropas Savienībā strādājošo pensionāru īpatsvars nav īpaši augsts.