Elektroapgādes drošības uzlabojumi Latvijā
Latvijā elektroenerģijas apgādes drošums ir būtiski uzlabots, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” pauda elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Kā informē portāls jauns.lv, viņš norādīja, ka patlaban Krievija un Baltkrievija nevar ietekmēt Latvijas energosistēmu tiešā veidā, proti, atslēdzot no elektrotīkla vai citādi kavējot elektroenerģijas pakalpojumu sniegšanu. Tomēr saglabājas riski, kas raksturīgi visai Eiropai, piemēram, hibrīddraudi, kiberuzbrukumi un centieni fiziski ietekmēt kritisko infrastruktūru. Irklis uzsvēra, ka sistēmas līmenī apgādes drošība ir ļoti uzlabota, un arī kiberdrošībā ir notikušas aktīvas investīcijas pēdējo desmit gadu laikā. Pašlaik galvenais akcents tiek likts uz fiziskās drošības stiprināšanu. Šajā jomā ir saņemts arī atbalsts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas paredzēti papildu drošības risinājumu ieviešanai, uzlabojot spējas detektēt pārkāpumus un fiziski aizsargāt infrastruktūru.
Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL loka
Baltijas valstis 2025. gada februārī veiksmīgi atslēdzās no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un sinhronizēja savus tīklus ar kontinentālo Eiropu. Šis solis iezīmē nozīmīgu pavērsienu reģiona enerģētiskajā neatkarībā un tālākajā nozares attīstībā. Pēc atslēgšanās no BRELL tīkla Baltijas valstis spēja nodrošināt sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, un lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Šis process tika rūpīgi plānots un sagatavots, un to īstenoja Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar attiecīgo valstu enerģētikas ministrijām un Eiropas Komisijas atbalstu. Atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas stiprina Baltijas valstu un Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību un apgādes drošību.
Balansēšanas jaudu izmaksas un tirgus attīstība
Kopš Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu, elektroenerģijas tirgū ir radusies nepieciešamība patstāvīgi nodrošināt balansēšanas jaudu, kas uztur līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Rolands Irklis norādīja, ka balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas pēdējos mēnešos ir būtiski samazinājušās. Viņš atzīmēja, ka pagājušajā gadā līdz jūlijam, kad AST vēl sedza šīs izmaksas no uzņēmuma iekrātajiem līdzekļiem, tās bija izaicinājums, īpaši marta un aprīļa mēnešos. Taču jau pagājušā gada beigās izmaksas bija ievērojami zemākas. Irklis prognozē, ka šogad šīs izmaksas būs divas līdz trīs reizes zemākas nekā pagājušajā gadā. Viņš arī uzsvēra, ka tirgus kļūst aizvien aktīvāks, un balansēšanas tirgū kvalificējas arvien jauni resursi, īpaši bateriju tehnoloģijas, kas dod pamatu uzskatīt, ka izmaksas turpinās samazināties.
Investīcijas un nākotnes izaicinājumi
Lai turpinātu stiprināt Latvijas energosistēmas drošību, tiek veiktas aktīvas investīcijas gan kiberdrošībā, gan fiziskās drošības stiprināšanā. Eiropas Savienības fondu līdzekļi vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā tiks novirzīti papildu drošības risinājumu ieguldīšanai, uzlabojot spēju detektēt dažādus pārkāpumus un fiziski aizsargāt infrastruktūru. AST koncerna auditētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 258,607 miljonus eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023. gadā. Nākotnē galvenie izaicinājumi saistīti ar Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kapitālsabiedrības darbības un izmaksu efektivitātes nodrošināšanu, atbilstības pasākumiem, dinamisku attīstību un pārvaldības procesu modernizāciju. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģionā, lai kopīgi veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, kas veicinātu zemu elektroenerģijas cenu līmeni un piesaistītu investīcijas.