Divi kinodarbi, kas pārkāpj robežas

Šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Kur kritiķiem nav vietas” kino apskatnieki Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali pievēršas diviem aktuāliem kino notikumiem – Džoša Safdija jaunajai filmai “Mārtijs Lieliskais” un Olivera Laše tuksneša odisejai “Sirāts”. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, abi darbi ir ieguvuši plašu starptautisku atzinību un raisa diskusijas par mūsdienu kino tendencēm, kā arī par cilvēka eksistenciālajām tēmām.

Filma “Mārtijs Lieliskais”, kas nonākusi kinoteātru ekrānos kopš 23. janvāra, izceļas ar savu dinamisko stāstu par galda tenisa spēlētāju Mārtiju Mauzeru, kuru atveido talantīgais Timotejs Šalamē. Savukārt “Sirāts”, kas Latvijā pieejams kopš 26. janvāra, ir Olivera Laše veidota transam līdzīga kino pieredze, kas meistarīgi savij ģimenes un pasaules gala tēmas. Abi režisori – Džošs Safdijs un Olivers Laše – ir pazīstami ar savu oriģinālo pieeju kino un spēju radīt darbus, kas izaicina skatītāju uztveri.

«Mārtijs Lieliskais»: Sapņu meklējumi un amerikāņu sapņa dzenanti

“Mārtijs Lieliskais” (Marty Supreme) ir 2025. gada ASV sporta komēdijdrāma, kas pēta amerikāņu sapņa robežas un apsēstību ar izcilību. Filmas centrā ir Mārtijs Mauzers (Timotejs Šalamē), ņujorkietis, kurš ir apsēsts ar domu kļūt par pasaules čempionu galda tenisā. Viņa ceļš uz panākumiem ir izlocīts cauri Ņujorkai, Londonai un turnīriem Japānā, pilns ar manipulācijām, kaislībām un konfliktiem ar apkārtējiem varoņiem, tostarp bijušo kino dīvu Keju (Gvineta Paltrova).

Filmas pamatā ir amerikāņu galda tenisa profesionāļa Mārtija Reizmana memuāri. Režisors Džošs Safdijs, kopā ar savu brāli Benu, ir pazīstams ar varoņiem, kuri ir apsēsti ar pārcilvēciskām idejām un kuru rīcība bieži vien nonāk likuma pārkāpuma zonā. “Mārtijs Lieliskais” ir ieguvis Zelta globusa balvu par labāko aktiera darbu komēdijā vai mūziklā, ko saņēmis Timotejs Šalamē. Filma Latvijā nonākusi kinoteātros 2026. gada 21. janvārī.

«Sirāts»: Tuksneša odiseja un eksistenciāli jautājumi

Savukārt Olivera Laše veidotā filma “Sirāts” (Sirāt) ir franču-spāņu trillera drāmas kopražojums, kas debitēja Kannu kinofestivālā, saņemot Žūrijas balvu. Filma tiek rakteterizēta kā transam līdzīga kino pieredze, kas dziļi pēta ģimenes un pasaules gala tēmas, risinoties Marokas tuksnesī. “Sirāts” ir ieguvis piecas Eiropas Kino balvas un nominācijas Zelta globusa balvām.

Filmas nosaukums “Sirāts” islāmā apzīmē tiltu pār elli, kas ir šaurāks par matu un asāks par zobenu, simbolizējot ceļu uz paradīzi. Filmas darbība notiek Sahāras tuksnesī, kurā cilvēki pulcējas uz reiveru pasākumiem. Stāsts seko Luisam (Serži Lopess), kurš kopā ar dēlu meklē pazudušo meitu. Filma izceļas ar savu hipnotizējošo vizuālo tēlainību un tehno mūzikas ritmiem, radot vienlaikus satraucošu un pārpasaulīgu atmosfēru. “Sirāts” kopš 26. janvāra ir pieejams Latvijas kinoteātros.

Kopīgais un atšķirīgais: kritiķu skatījums

Latvijas Radio raidījumā “Kur kritiķiem nav vietas” Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali apsprieda abu filmu kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Lai gan filmas atšķiras žanru un stila ziņā, tās abas pēta cilvēka iekšējo pasauli, ambīcijas un eksistenciālās izvēles. “Mārtijs Lieliskais” vairāk koncentrējas uz individuālo sapņu meklējumiem un amerikāņu sapņa sekām, savukārt “Sirāts” dziļāk iedziļinās ģimenes saitēs, meklējumos un vispārējos eksistenciālos jautājumos, kas saistīti ar cilvēka vietu pasaulē.

Kritiķi uzsver, ka abas filmas piedāvā intensīvu un aizraujošu skatītāju pieredzi, katra savā veidā izaicinot un liekot aizdomāties par dziļākām tēmām. “Mārtijs Lieliskais” ir dēka pilns un adrenalīna piepildīts darbs, kamēr “Sirāts” piedāvā meditāciju par dzīvi un nāvi, cilvēka būtību un pasaules kārtību.

Par aizkulisēm un aktualitātēm

Gan “Mārtijs Lieliskais”, gan “Sirāts” ir radījuši ievērojamu rezonansi gan kritiķu, gan skatītāju vidū visā pasaulē. “Mārtijs Lieliskais” jau ir saņēmis “Zelta globusa” balvu par Timoteja Šalamē aktierspēli, un tiek uzskatīta par vienu no pamanītākajiem darbiem aktuālās balvu sezonas kontekstā. Savukārt “Sirāts” ir ieguvis piecas Eiropas Kino balvas un plašu atzinību par savu unikālo vizuālo un emocionālo piesātinājumu.

Abi kinodarbi apliecina režisoru Džoša Safdija un Olivera Laše spēju radīt nozīmīgus un aktuālus kino darbus, kas atstāj dziļu iespaidu uz skatītāju un rosina diskusijas par mūsdienu sabiedrības vērtībām un izaicinājumiem.