Nedrošība pirms vēlēšanām: vai Latvijas balsošanas sistēma ir gatava?
Līdz nākamā, 15. Saeimas, vēlēšanām Latvijā atlicis vien gads – tās paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. Tomēr, ņemot vērā pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās pieredzētās tehniskās problēmas, par šīm gaidāmajām parlamenta vēlēšanām valda īpašas bažas. Kā ziņo LSM.lv, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) joprojām nav sniegusi skaidru apliecinājumu, vai atjaunotā balsošanas sistēma, īpaši balsu skaitīšanas skeneri, būs pilnībā funkcionāla.
Tehniskie dūmi un miljoni eiro
Pašvaldību vēlēšanās nepatīkami pārsteigumi sākās jau priekšvēlēšanu periodā, kad radās grūtības fiksēt vēlētāju dokumentus. Vēlēšanu dienā, pēc iecirkņu slēgšanas, balsošanas sistēma nespēja izturēt noslogojumu, novedot pie nepieciešamības balsis skaitīt manuāli. Šis process prasīja simtiem lieku darba stundu, radot vilšanos un šaubas par sistēmas efektivitāti. Jāatzīmē, ka jaunās balsošanas sistēmas ieviešana izmaksāja vairāk nekā 2 miljonus eiro, no kuriem 373 tūkstoši eiro tika novirzīti tieši skeneru iegādei.
«Būtu dīvaini aizmirst par tehniku un atgriezties pie manuālas skaitīšanas. Tomēr, iespējams, nāksies meklēt hibrīdu variantu,» atzina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GPL). «Mums nepieciešams ne tikai audits, bet arī skaidrs rīcības plāns ar atbildīgajiem un termiņiem.»
Kiberuzbrukumu ēna un neziņa
Šobrīd aktuālākais jautājums ir par to, vai nākamajā gadā skeneri spēs veikt savu funkciju, vai atkal nāksies izmantot rokām rakstītas lapas. CVK pagaidām konkrētu atbildi nav sniegusi. Tās priekšsēdētājs Māris Zvirgzdiņš solījis situāciju skaidrot 8. oktobrī Saeimas komisijas sēdē, kurā CVK kopā ar citām institūcijām sniegs atskaiti par konstatētajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem. Kā norādījis Valsts informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas koordinācijas institūcija (CERT.lv), kiberdrošības riski ir ļoti reāli. Viņuprāt, jautājums nevis «vai», bet «kad» notiks uzbrukumi. Hakeru uzbrukumi kļuvuši par rutīnu un var būt vērsti nevis uz tiešu vēlēšanu traucēšanu, bet gan uz uzticības graušanu procesam un rezultātiem. «Sistēmu uzlaušana citās valstīs pierādījusi, ka svarīgi ir plānot laikus un veidot noturīgas sistēmas,» uzsvēra CERT.lv pārstāvis.
Politiskā ainava un nākotnes prognozes
Politiskās spēles un partiju reitingi arī ir mainīgi. Pēdējie publiskotie dati augustā liecināja par Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK līderību, kam sekoja partija «Latvija pirmajā vietā». Visievērojamāko izaugsmi uzrādījuši «Progresīvie». Tomēr, ņemot vērā koalīcijas nesaskaņas un iespējamo valdības krišanas risku, sociologi prognozē, ka jau pēc diviem mēnešiem šie dati varētu būt zaudējuši savu aktualitāti. Šāda nenoteiktība politiskajā vidē vēl vairāk palielina satraukumu par vēlēšanu norisi un uzticamību.
Vēlēšanu skaitļi
Šī gada 3. oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas. Latvijas teritorija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi balsos Rīgas vēlēšanu apgabalā.