Galvenās cīņas Briselē: ES budžets un Latvijas prioritātes
Eiropas Savienības daudzgadu budžeta veidošanas process šobrīd ir aizsācies, un tajā aktīvi iesaistīts arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs. Kā informē portāls jauns.lv, Ušakovs ir iecelts par ES 2027. gada budžeta galveno ziņotāju, kas ir nozīmīgs un stratēģiski svarīgs amats, jo tas ir pirmais gadījums Latvijas vai Baltijas valstu vēsturē, kad deputāts no šī reģiona ieņem tik augstu pozīciju. Šis amats uzsver Latvijas pieaugošo lomu ES lēmumu pieņemšanā un nepieciešamību aizstāvēt nacionālās intereses.
Saeima ir aicinājusi valdību aktīvi lobēt Latvijas intereses sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu periodam no 2028. līdz 2034. gadam, uzsverot prioritātes lauksaimniecībā, drošībā un reģionālajā attīstībā. Eiropas Savienības fondu finansējums ir būtisks Latvijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai, veidojot 9,1% no iekšzemes kopprodukta 2025. gadā.
Latgales reģiona un pierobežas stiprināšana
Viens no Nilam Ušakovam noteiktajiem galvenajiem uzdevumiem ir stiprināt pierobežas reģionu intereses jaunajā ES budžetā. Viņš uzsver, ka pierobežas pašvaldības, īpaši Latgales reģionā, saskaras ar nopietnām ekonomiskām un sociālām grūtībām, ko pastiprina ģeopolitiskā situācija. Tāpēc nepieciešams izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu šiem reģioniem, vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, nevis tikai izmantot saukļus. Lai gan Latgales attīstības programma 2021.-2027. gadam paredz dažādus finansējuma avotus, tai skaitā ES fondus, nepieciešams aktīvi piesaistīt līdzekļus arī turpmāk.
Zemnieku tiesības un godīgas subsīdijas
Nozīmīga Ušakova darba prioritāte ir cīņa pret Centrāleiropas un Austrumeiropas lauksaimnieku diskrimināciju. Viņš aicina novērst atšķirības tiešajos maksājumos un atbalsta mehānismos, nodrošinot, ka Latvijas zemnieki saņem vienādus nosacījumus un godīgu attieksmi salīdzinājumā ar kolēģiem Rietumeiropā. Zemkopības ministrs Armands Krauze jau paudis līdzīgu nostāju, aicinot paredzēt papildu finansējumu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) maksājumu izlīdzināšanai, lai Latvijas lauksaimnieki saņemtu ES KLP atbalstu tādā līmenī kā vidēji ES.
Atbalsts māju renovācijai un energoefektivitātei
ES budžeta sarunās tiek pievērsta uzmanība arī mājokļu jautājumam. Latvijā ir uzsākta jauna ES fondu atbalsta programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, ar kopējo finansējumu 173 miljoni eiro līdz 2029. gadam. Šī programma paredz atjaunot vairāk nekā 400 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā, piedāvājot kapitāla atlaides iedzīvotājiem. Tiek izveidoti arī labvēlīgāki nosacījumi Latgales reģionam, lai veicinātu renovācijas tempus. Paredzams, ka šī programma, līdztekus citiem ES finansētajiem projektiem, stiprinās Latvijas ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību.