Eiropas Savienības rīcības plāns dronu drošības stiprināšanai
Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar rīcības plānu, kura mērķis ir risināt pieaugošos draudus Eiropas Savienības (ES) drošībai, ko rada bezpilota lidaparāti jeb droni. Šis solis ir atbilde uz ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta aicinājumiem izstrādāt vienotu pieeju ļaunprātīgu dronu radīto apdraudējumu novēršanai. Plānā galvenā uzmanība pievērsta civilās iekšējās drošības dimensijai, vienlaikus atbalstot arī darbu aizsardzības jomā un veicinot civilā un militārā sektora sinerģiju.
Pēdējos gados ES saskaras ar arvien biežākiem un daudzveidīgākiem dronu un meteoroloģisko balonu radītiem incidentiem. Tie ietver naidīgus pārlidojumus, gaisa telpas pārkāpumus, traucējumus lidostu darbībā, kā arī riskus kritiskajai infrastruktūrai, ārējām robežām un sabiedriskajai telpai. Šis rīcības plāns ir vērienīgs solis, lai veicinātu ciešāku ES sadarbību un solidaritāti šajā jomā.
Galvenās rīcības plāna prioritātes
Rīcības plāns ir izstrādāts, lai atbalstītu dalībvalstis ar koordinētām darbībām, kas papildina esošos valstu pasākumus. Galvenās prioritātes ir uzlabot sagatavotību dronu radīto draudu novēršanai, palielināt atklāšanas spējas, koordinēt reaģēšanu uz incidentiem un stiprināt ES aizsardzības gatavību kopumā.
Plāns arī veicina konkurētspējīga Eiropas dronu tirgus attīstību, radot potenciālu inovācijām, izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai šajā dinamiskajā nozarē. Tiek paredzēts, ka līdz 2030. gadam dronu pakalpojumi, piemēram, neatliekamās palīdzības dienestu atbalsts, kartēšana, sūtījumu piegāde un pat inovatīva gaisa mobilitāte, kļūs par neatņemamu eiropiešu dzīves sastāvdaļu, balstoties uz ES progresīvo drošības satvaru dronu ekspluatācijai.
Dronu draudu attīstība un riski
Pēdējo gadu laikā droni ir kļuvuši par arvien nozīmīgāku rīku ne tikai civilajā, bet arī militārajā jomā. Valsts drošības dienests (VDD) savā pārskatā prognozē, ka Eiropā varētu pieaugt dronu izmantošana terorisma nolūkos, jo tie varētu kļūt par arvien biežāk izmantotu rīku uzbrukumu plānošanā. Lai gan pagājušajā gadā ES reģistrēti 16 terora akti, no kuriem lielākā daļa bija maza mēroga, pastāv bažas par iespējamu eskalāciju.
Tiek uzsvērts, ka droni ir mainījuši kaujas lauku, ko apliecina arī pieredze Ukrainā, kur droni tiek plaši izmantoti gan izlūkošanai, gan uzbrukumiem. Latvijā tiek veiktas aktivitātes, lai stiprinātu valsts pretgaisa aizsardzību, tostarp izstrādāti pārtvērēj-droni, kas spēj notriekt pretinieka dronus. Tāpat Latvijas iniciēta ir Dronu koalīcija, kas sniedz atbalstu Ukrainas dronu spējām.
Regulējums un drošības pasākumi
Kopš 2021. gada visā Eiropas Savienībā tiek piemērots vienots dronu ekspluatācijas regulējums, kura mērķis ir veicināt nozares attīstību, vienlaikus nodrošinot lidojumu drošumu, drošību, privātumu un vides aizsardzību. Šis regulējums nosaka prasības dronu reģistrācijai, pilotu apmācībai un lidojumu kategorijām.
Lai risinātu dronu radītos apdraudējumus, Eiropas Komisija ir izveidojusi Informācijas centru bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanai (Counter-UAS Information Hub), kurā notiek aktīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un tiesībaizsardzības iestādēm. Tiek veiktas arī apmācības kampaņas, lai informētu par drošu dronu izmantošanu.