Siltumenerģijas cenu griesti – realitāte no 2026. gada
Saeima ir spērusi nozīmīgu soli, pieņemot grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz ieviest griestus siltumenerģijas cenām. Kā ziņo telekanāls TV3, šīs izmaiņas, kas tika atbalstītas galīgajā lasījumā ceturtdien, 12. februārī, stāsies spēkā pakāpeniski, ar mērķi mazināt iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi un nodrošināt lielāku caurskatāmību tirgū. Galvenais ieguvums iedzīvotājiem tiek prognozēts nākamajā apkures sezonā.
Likumprojekta autori uzsver, ka jaunais regulējums palīdzēs veicināt godīgāku konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem un samazināt izmaksas centralizētajā siltumapgādē.
Ieviešanas grafiks un galvenie tirgus dalībnieki
Grozījumi paredz, ka Rīgā, kur gadā tiek piegādāti vairāk nekā 2 miljoni megavatstundu siltumenerģijas, cenu griesti tiks piemēroti jau no šī gada 1. oktobra. Rīgas tirgus ir īpaši nozīmīgs, jo tas veido aptuveni pusi no visa regulētā siltumenerģijas tirgus Latvijā. Attiecībā uz pārējiem siltumapgādes sistēmu operatoriem Latvijā, cenu griesti stāsies spēkā no 2028. gada 1. oktobra. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir uzdots līdz šī gada jūnija beigām noteikt maksimālo iepirkuma cenu siltumenerģijai Rīgā, savukārt pārējiem operatoriem šī cena tiks noteikta līdz 2028. gada 30. jūnijam.
Likumprojekta mērķi un iemesli tā pieņemšanai
Galvenais mērķis, nosakot siltumenerģijas cenu griestus, ir samazināt iedzīvotāju finansiālo slogu. Likumprojekts tapis, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū, kur atsevišķos periodos, kad trūkst konkurences, siltumenerģijas cenas ir būtiski paaugstinājušās, ļaujot atsevišķiem uzņēmumiem gūt neproporcionāli lielu peļņu. Jaunais regulējums noteiks maksimālo cenu, par kādu sistēmas operators drīkst iepirkt saražoto siltumenerģiju, un šī cena nedrīkstēs pārsniegt SPRK noteikto maksimālo līmeni.
Šāds regulējums tiek uzskatīts par svarīgu soli, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, taisnīgāku konkurenci un izmaksu samazinājumu centralizētajā siltumapgādē.
Politiskais konteksts un balsojuma rezultāti
Par grozījumiem Enerģētikas likumā balsoja 63 deputāti, pret – 4 deputāti no “Apvienotā saraksta” un pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits. Vienlaikus 11 deputāti, galvenokārt no “Apvienotā saraksta”, atturējās no balsojuma. Grozījumus Enerģētikas likumā sagatavoja “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcija.
Lai gan likuma grozījumi ir pieņemti, vēl priekšā ir svarīgs posms – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāizstrādā un jāapstiprina konkrēti maksimālie iepirkuma cenu griesti attiecīgajiem tirgus dalībniekiem. Šis process prasīs laiku, un pilna apjoma stāšanās spēkā ir plānota pakāpeniski.