Krievijas militārais spiediens un diplomātiskās manevrēšanas
ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi norāda, ka Krievija aktīvi uzkrāj spēkus jaunas, plaša mēroga vasaras ofensīvas īstenošanai Ukrainā, galvenokārt gatavojot triecienus dienvidu un austrumu frontēs. Kā prioritārie virzieni tiek minēti Slovjanskas–Kramatorskas un Orihivas–Zaporižjas sektori. Krievijas spēki jau veic priekšdarbus uzbrukumam, neskatoties uz ievērojamiem personālsastāva zaudējumiem un nepieciešamību izmantot rezerves karavīrus. Kopš 2025. gada jūlija Krievija formē stratēģiskās rezerves no jauniesauktajiem, kas liecina par Maskavas apņēmību risināt konfliktu militārā ceļā, nevis caur miera sarunām. Kā informē portāls jauns.lv.
Paralēli militārajam spiedienam, Kremlis veic arī aktīvas diplomātiskās darbības aizkulisēs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir brīdinājis, ka Ukrainas izlūkdienesti ieguvuši informāciju par Kremļa mēģinājumiem panākt ASV prezidenta Donalda Trampa labvēlību ar piedāvājumu slēgt “fantastisku darījumu” 12 triljonu dolāru apmērā. Šī summa vairāk nekā četras reizes pārsniedz Krievijas gada iekšzemes kopproduktu.
Kremļa ekonomiskais piedāvājums ASV
Ukrainas prezidents norādījis, ka šo piedāvājumu vizītes laikā Vašingtonā virzījis Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Visticamāk, runa ir par plašu ekonomisko sadarbību starp ASV un Krieviju, īpaši enerģētikas un dabas resursu ieguves sektoros. Zelenskis uzsvēris, ka jebkādas vienošanās, kas tiktu panāktas bez Ukrainas līdzdalības, ir kategoriski nepieņemamas un varētu apdraudēt valsts suverenitāti un nacionālo drošību. Kā ziņots, ASV ir paudušas vēlmi panākt vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā līdz jūnijam, piedāvājot rīkot nākamo sarunu kārtu. Prezidents Zelenskis ir apstiprinājis Ukrainas dalību šajās sarunās, kas paredzētas Maiami.
Kara nākotnes scenāriji un Ukrainas bažas
Analītiķi prognozē, ka karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies, taču tā iznākums 2026. gadā varētu būt Kijivai nelabvēlīgs. Daži scenāriji paredz ilgstošu izsīkuma karu ar nerezultatīvām sarunām, kurās Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu piekrist pamieram tikai apmaiņā pret pilnīgu kontroli pār Donbasu. Cits variants paredz, ka Ukraina, saskaroties ar izsmelti karaspēku, varētu tikt spiesta pieņemt grūti panesamus nosacījumus, tai skaitā piekāpties Maskavas teritoriālajām prasībām. Pastāv arī cerības uz Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā, taču Zelenskis uzsver nepieciešamību iekļaut konkrētu datumu miera līgumā, lai pasargātu valsti no Krievijas bloķēšanas centieniem.
Starptautiskās attiecības un drošības garantijas
ASV ir piedāvājušas drošības garantijas Ukrainai, kas izstrādātas pēc NATO 5. panta principa, taču tās iespējamas tikai pēc miera līguma noslēgšanas. Šīs garantijas paredz, ka pēc pamiera pārkāpuma sekos diplomātisks brīdinājums un tad koordinēta militāra atbilde, ar ko iesaistītos arī ASV bruņotie spēki. Ukraina gan norāda uz Krievijas iepriekšējo vienošanos pārkāpumiem, kas liek šaubīties par šādu garantiju efektivitāti. Neskatoties uz potenciāliem neizdevīgiem nosacījumiem, tiek prognozēts, ka karš varētu beigties 2026. gadā, daļēji saistībā ar Eiropas Savienības nespēju vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.