Eiropa uz bīstama sliekšņa: Dānijas premjere brīdina par bezprecedenta drošības krīzi

Dānijas premjerministre Mette Frederiksena izteikusi satraucošu brīdinājumu, ka Eiropa šobrīd atrodas vissarežģītākajā un bīstamākajā situācijas kopš Otrā pasaules kara laikiem. Šie drūmie vārdi izskanējuši Kopenhāgenā notikušās Eiropas līderu preses konferences laikā, kurā tika apspriesti globālās drošības un aizsardzības jautājumi, īpaši pievēršoties draudiem no Krievijas puses, dronu tehnoloģiju attīstībai un turpmākajai palīdzībai Ukrainai. Šis paziņojums iezīmē jaunu, satraucošu nodaļu Eiropas drošības arhitektūrā, liekot tautām saņemties un stiprināt kopīgo aizsardzību pret arvien pieaugošajiem izaicinājumiem.

Hibrīdkara ēna pār Eiropu un nepieciešamība pēc vienotas atbildes

Dānijas premjerministre ir stingri uzsvērusi, ka Krievijas veiktie hibrīdkara draudi nav tikai izolēti incidenti, bet gan sākums plašākam agresijas plānam, kura mērķis ir destabilizēt un sašķelt demokrātiskās sabiedrības. Šie uzbrukumi, kas bieži vien ir maskēti un grūti atpazīstami, ietver plašu klāstu manipulācijas un ietekmēšanas pasākumu, liekot skaidri saprast, ka draudi nāk ne tikai no tradicionālajiem militārajiem līdzekļiem. Frederiksena aicinājusi NATO un Eiropas Savienību pastiprināt savu atbildi uz šiem jaunajiem un sarežģītajiem draudiem, uzsverot, ka neviena atsevišķa valsts nespēj efektīvi cīnīties pret šo plašo un daudzveidīgo apdraudējumu klāstu. Nepieciešama ir kolektīva griba un vienota rīcība, lai saglabātu kopīgās vērtības un nodrošinātu drošību visā kontinentā. Tikai ar kopīgiem spēkiem un inovatīvu pieeju Eiropa var cerēt veiksmīgi stāties pretī Krievijas hibrīdkara draudiem un nodrošināt drošu nākotni savām valstīm. Ārējā drošība pirmo reizi kļuvusi par Eiropas Savienības prioritāti, kas liecina par fundamentālām izmaiņām kontinentālās drošības domāšanā. Šis brīdinājums no Dānijas premjerministres ir ne tikai signāls par pieaugošajiem drošības izaicinājumiem, bet arī aicinājums pārdomāt pašreizējās drošības stratēģijas, jo pasaule ir mainījusies, un draudi ir kļuvuši daudzveidīgāki un sarežģītāki.

“Dronu mūris” un tehnoloģiskā sacensība: Eiropas atbilde jaunajiem draudiem

Viena no galvenajām tēmām, kas izskanējusi Kopenhāgenas samitā, ir Eiropas Savienības iecere izveidot tā dēvēto “dronu mūri”. Šis ambiciozais projekts paredz izveidot Eiropas mēroga pretdronu tīklu, kas spētu efektīvi detektēt un neitralizēt dronu radītos draudus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir aicinājuši paātrināt darbu pie šīs iniciatīvas, uzsverot, ka ir svarīgi būt gataviem nākotnei un izvairīties no miljoniem eiro vērtu raķešu tērēšanas, lai iznīcinātu lētus dronus. Tiek uzsvērts, ka šajā projektā ir nepieciešams iesaistīt arī Ukrainu, jo tā atrodas frontes priekšējā līnijā un tās pieredze ir nenovērtējama. Paredzams, ka Eiropas Savienība piešķirs Ukrainai divus miljardus eiro dronu iegādei un izstrādei. Šis plašais projekts, kas ietver arī kopējus pretgaisa aizsardzības un kosmiskās aizsardzības “vairogus”, paredzēts īstenot līdz 2030. gadam un būs vērsts pret potenciālajām agresijām no Krievijas puses. Tiek plānots, ka šādi drošības stiprināšanas pasākumi veicinās Eiropas konkurētspēju un aizsardzības spējas, kā arī stimulēs rūpniecības attīstību un valstu savstarpējo sadarbību. Kopenhāgenas sanāksmē tika izskatīti arī četri citi projekti, kas saistīti ar kopīgu drošības un aizsardzības spēju attīstību. Nesankcionētā dronu parādīšanās virs Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un citām valstīm ir radījusi satraukumu NATO līmenī un atgādinājusi, ka Rietumu valstis īsti nav gatavas šādām situācijas. Lai arī amatpersonas to tieši nesaka, pastāv pārliecība, ka šīs provokācijas nav atsevišķu indivīdu blēņošanās, un aiz tā visa stāv Krievija. Noslēpumainie lidaparāti neatgādināja veikalā nopērkamos, un to vadība notika profesionālā līmenī. Reaģējot uz šiem incidentiem, Dānijā tika ieviests civilo dronu lidojumu aizliegums, un vairākas valstis, tostarp Francija, Zviedrija un Lielbritānija, nosūtījušas palīgā pretdronu speciālistus un radaru sistēmas. Igaunijas premjers nešaubās, ka šīs provokācijas sarīkojusi Krievija, testējot Eiropas reakciju un gatavību.

Krievijas iesaldētie aktīvi un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai

Vēl viena nozīmīga tēma Kopenhāgenas samitā bija diskusija par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. G7 valstis un Eiropas Savienība ir vienojušās par aizdevumu Ukrainai 50 miljardu dolāru apmērā, ko plānots nodrošināt ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kā arī izmantojot tā dēvēto “negaidīto” papildu peļņu, kas radusies no šo līdzekļu ieguldīšanas. Šie mehānismi liecina par Eiropas Savienības apņemšanos nodrošināt ilgtermiņa un paredzamu finansējumu Ukrainai, tomēr jautājums par pašu līdzekļu izmantošanu joprojām ir aktuāls. Lai gan plānotais aizdevums tiktu garantēts ar Eiropas Savienības dalībvalstu līdzekļiem un būtu atmaksājams tikai pēc kara beigām un Krievijas izmaksātām reparācijām, daļa dalībvalstu, piemēram, Beļģija, izsaka skepsi par šo risinājumu, norādot, ka drošības mehānismi nešķiet pietiekami pārliecinoši. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir pauduši atbalstu idejai izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas līdzekļus kā reparācijas aizdevumu Ukrainai, un tiek prognozēts, ka Ukraina varētu saņemt aptuveni 140 miljardus eiro. Šīs iniciatīvas mērķis ir ne tikai sniegt Ukrainai nepieciešamo finansiālo atbalstu kara laikā, bet arī stiprināt Eiropas aizsardzības iepirkumus un pašu aizsardzības rūpniecību. Daļa no šiem līdzekļiem paredzēta arī tā dēvētajam “dronu mūrim”, kas tiks izveidots kā daļa no NATO Austrumu flanga novērošanas misijas, kas skar arī Latviju, jo šajā reģionā pēdējās nedēļās vairākkārt reģistrēti incidenti ar droniem un militāro tehniku. Eiropadomes prezidents Antonio Košta rosina mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību Eiropas Savienībā, paredzot, ka turpmāk pietiktu ar vairākuma lēmumu, nevis vienprātību, lai pārvarētu iespējamos veto, ko varētu izmantot valstis, kas ciešāk sadarbojas ar Krieviju, piemēram, Slovākija un Ungārija.

Latvijas pozīcija un turpmākie soļi

Latvija, līdzīgi kā citas Baltijas un Ziemeļvalstis, aktīvi atbalsta Ukrainu un ir gatava sadarboties ar sabiedrotajiem, lai stiprinātu Eiropas Savienības aizsardzības spējas. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir uzsvēris, ka Latvijas prioritāte ir nodrošināt ilglaicīgu un noturīgu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības aizsardzības gatavību kopumā. Viņš norādījis, ka tikai cieši sadarbojoties ar sabiedrotajiem Eiropa spēs būt pietiekami stipra un elastīga, lai reaģētu uz arvien sarežģītākiem drošības izaicinājumiem. Šī diskusija ir ļoti svarīga, jo tā liecina par nepieciešamību ne tikai palielināt aizsardzības budžetu, bet arī attīstīt jaunas tehnoloģijas un stiprināt Eiropas aizsardzības industriju. Dānijas premjeres brīdinājums par bīstamāko situāciju kopš Otrā pasaules kara ir nopietns signāls, kas liek domāt par nepieciešamību reaģēt nekavējoties un koordinēti. Tas, ka ārējā drošība kļuvusi par Eiropas Savienības prioritāti, ir vēsturisks pagrieziena punkts, kas liecina par Eiropas gatavību stāties pretī draudiem un aizstāvēt savas vērtības un brīvību. Lai gan 100% drošība pret hibrīduzbrukumiem nav iespējama, Eiropas Savienības centieni stiprināt savu aizsardzību, attīstīt jaunas tehnoloģijas un palielināt sadarbību starp dalībvalstīm ir svarīgi soļi pareizajā virzienā.