Holivuda jau ilgu laiku ir bijusi uzmanības centrā, vērojot mākslīgā intelekta (MI) progresu un tā iespējamo ietekmi uz kinoindustriju. Taču nesenā diskusija ir sasniegusi jaunu līmeni ar Tillijas Norvudas parādīšanos – pirmo mākslīgā intelekta radīto aktrisi, ko izstrādājusi nīderlandiešu kompānija “Xicoia”. Šis notikums ir izraisījis gan sajūsmu, gan dziļas bažas starp kino profesionāļiem, liekot uzdot jautājumus par nākotnes aktiermākslu un tās cilvēcisko dimensiju.
MI aktrise – nākotnes seja vai eksistenciāls drauds?
Tillija Norvuda, ko radījis “Xicoia” – sevi dēvējot par pasaulē pirmo mākslīgā intelekta (MI) talantu studiju – ir kļuvusi par sensāciju. Tās radītāji, tostarp izpilddirektore Elīne van der Veldena, to rakturo kā “radošu izpausmi” un “mākslas darbu”, nevis kā cilvēku aizstājēju. Van der Veldena uzsver, ka MI ir jauns instruments, līdzīgi kā animācija vai CGI, kas paver jaunas iespējas stāstu veidošanā, neapdraudot dzīvo aktiermākslu. Viņa salīdzina MI radīšanu ar tēla zīmēšanu vai lomas rakstīšanu, uzsverot procesa radošo un tehnisko pusi. Tomēr šie skaidrojumi nav spējuši mazināt bažas kino industrijā.
Lai gan Norvudas izveide ir 100% mākslīgā intelekta radīta, tās attīstība prasa laiku, prasmes un iterācijas. “Xicoia” mērķis ir veidot ne tikai vizuāli pārliecinošus digitālos varoņus, bet arī personas ar dziļumu, personību un attīstības spēju. Viņu vīzija ir radīt “digitālos māksliniekus”, kas spētu kļūt par nākamajiem kultūras ikoniem – zvaigznēm, kas nekad nenovecas un var nepārtraukti mijiedarboties ar faniem. Interesanti, ka jau tagad vairākas talantu aģentūras ir izrādījušas interesi par Norvudas pārstāvēšanu, kas vēl vairāk uzkarsē diskusijas.
Holivudas reakcija un bažas par nākotni
Neraugoties uz “Xicoia” centieniem pozicionēt Tilliju Norvudu kā novatorisku radošo izpausmi, Holivudas reakcija ir bijusi pārsvarā negatīva un satraukta. Amerikas Savienoto Valstu aktieru ģilde SAG-AFTRA ir stingri nosodījusi šo soli, norādot, ka MI radīti aktieri ir “eksistenciāls drauds” cilvēku izpildītājiem un paši aktiermākslas fundamentālajiem principiem. Viņi uzsver, ka “Tilli Norvudu” nevar uzskatīt par aktrisi, bet gan par datorprogrammas radītu tēlu, kas apmācīts, izmantojot neskaitāmu profesionāļu darbu, bieži vien bez viņu piekrišanas vai kompensācijas. Arodbiedrības pārstāvji norāda, ka šādam digitālam varonim trūkst dzīves pieredzes un emociju, kas ir būtiskas, lai radītu patiesu un saistošu mākslu. Skatītāji tiecoties pēc cilvēciskās pieredzes, nevis sintētiski radīta satura. Tāpēc, viņuprāt, auditorija nav ieinteresēta skatīties uz datora radītu saturu, kas ir atrauts no cilvēciskās pieredzes.
Aktieri, tostarp tādi pazīstami vārdi kā Emīlija Blanta, Melisa Barrera un Kīrsija Klemonsa, pauduši dziļu neapmierinātību un pat bailes. Blanta nodēvējusi situāciju par “tiešām, tiešām biedējošu”, aicinot talantu aģentūras pārtraukt šādu “digitālo zvaigžņu” pārstāvēšanu, lai “nenoņemtu mums cilvēcisko saikni”. Barrera savā “Instagram” ierakstā aicināja aktierus, kurus pārstāv aģentūras, kas sadarbojas ar MI talantiem, tos pamest. Daži pat izteikuši priekšlikumu boikotēt šādas aģentūras. Šīs bažas nav jaunas; MI izmantošana bija viens no galvenajiem strīdus jautājumiem 2023. gada aktieru streika laikā, kad tika runāts par cilvēku attēlu un balsu digitālu izmantošanu bez piekrišanas un atbilstošas kompensācijas.
Vai MI ir nākotnes aktiermākslas standarts?
Neskatoties uz pretestību, “Xicoia” un līdzīgi uzņēmumi turpina attīstīt MI tehnoloģijas kino un izklaides industrijā. Viņi ne tikai rada jaunus digitālos aktierus, bet arī sadarbojas ar Holivudas zvaigznēm, lai tās attēlotu jaunākas versijas vai pat atdzīvinātu leģendāru izpildītāju digitālās kopijas. Tas atver durvis jauniem formātiem, piemēram, interaktīvām sērijām un digitālām reklāmas kampaņām, kurās MI varoņi varētu reklamēt zīmolus, vienlaikus attīstot savas personīgās stāstnieciskās līnijas.
Tomēr galvenais jautājums paliek: vai šī ir izklaides industrijas nākotne? Kamēr viens skatījums uzsver MI kā jaunu radošu rīku, kas var bagātināt stāstus un piedāvāt unikālas iespējas, otrs pauž bažas par cilvēciskās radošuma devalvāciju, darba vietu zaudēšanu un pašu aktiermākslas būtības izšķīdināšanu. Daži eksperti uzskata, ka pilnībā sintētisku varoņu radīšanai no “nulles” nav nopietnu cilvēku interešu, un ka aktuālākais pielietojums ir MI kā palīgrīks, nevis kā aizstājējs. Lai gan tehnoloģija attīstās neticamā tempā, daudzi uzskata, ka cilvēciskā emociju un pieredzes dziļums, ko aktieris spēj nodot, joprojām ir neaizvietojams. Tādēļ, lai gan Tillija Norvuda varētu būt paraugs jaunai digitālās izklaides ērai, tās ietekme uz cilvēku aktieriem un pašu mākslas formu vēl tikai laiks rādīs, cik nozīmīga un galu galā – cik vēlama tā būs.