Dome noraida valsts iesaisti “Gora” pārvaldībā
Rēzeknes pilsētas dome piektdien, 13. februārī, noraidīja Kultūras ministrijas (KM) piedāvājumu par valsts iesaisti koncertzāles “Gors” pārvaldībā. Deputāti neatbalstīja priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” pamatkapitālā, kas paredzētu valstij iegūt 75% kapitāldaļu un izšķirošu ietekmi uzņēmuma pārvaldībā. Tāpat tika noraidīts priekšlikums nodot valsts īpašumā “Gora” ēku Pils ielā 4, Rēzeknē, un tās aprīkojumu.
Pašvaldības pārstāvji savu nostāju pamato ar ievērojamiem ieguldījumiem gan koncertzāles būvniecībā, gan tās uzturēšanā. Kā optimālāko risinājumu pašvaldība redz sadarbības formas, kas balstītas uz funkciju deleģēšanu vai līdzdarbību, nevis pilnīgas kontroles nodošanu.
Pašvaldība rosina deleģēšanas līgumu
Rēzeknes dome aicina KM izvērtēt iespēju noslēgt deleģēšanas līgumu. Šāds sadarbības modelis, pašvaldības ieskatā, nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu valsts līdzdalību kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā, vienlaikus saglabājot pašvaldības iespējas turpināt īpašuma pārvaldību. Dome arī rosina citas Latgales pašvaldības apsvērt līdzdalību profesionālās mākslas pieejamības un reģiona kultūrvides attīstības veicināšanā, izmantojot deleģēšanas līguma formu.
Politiskie spriedzes un kritika
Domes sēdē KM piedāvājumu atbalstīja tikai opozīcijas deputāti. Opozīcijas pārstāvji, tostarp Ināra Groce, norādīja, ka valsts iesaiste nodrošinātu prognozējamāku repertuāra plānošanu. Savukārt koalīcijas pārstāvji, tajā skaitā no amata atstādinātais mērs Aleksandrs Bartaševičs, pauda neapmierinātību ar KM pārstāvja neierašanos sēdē, vērtējot to kā neieinteresētību par Rēzekni. Deputāti arī kritizēja Ekonomikas ministrijas pārstāves sniegto informāciju, paužot šaubas par viņas kompetenci.
Likumprojekta izstrāde turpinās
Neskatoties uz Rēzeknes domes lēmumu, Kultūras ministrija (KM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) turpinās izstrādāt likumprojektu par valsts līdzdalības nodrošināšanu koncertzālē “Gors”. Šis process tiek īstenots, ņemot vērā “Gora” nozīmi Latvijas kultūrpolitikā, nacionālās identitātes un drošības stiprināšanā.