“Victoria’s Secret” ēra un tās kritika
Žurnāls “Vogue” savā jaunākajā publikācijā apstiprinājis Latvijas modes dizainera Ginta Budes agrāk pausto kritiku par apakšveļas zīmola “Victoria’s Secret” ilggadējiem standartiem un to ietekmi uz sieviešu pašvērtējumu. Gadu desmitiem “Victoria’s Secret” bija modes ikona Amerikas Savienotajās Valstīs, definējot seksīgumu jaunai sieviešu paaudzei un radot ilūziju, ka ideāls ir tikai “push-up” krūštura attālumā. Kā informē portāls NRA.lv, 2018. gadā galvenā mārketinga vadītāja Eda Razeka izteikumi, kas tika uzskatīti par transfobiskiem un pret resnajiem vērstiem, sāka aptumšot zīmola tēlu. Razeka atkāpšanās no amata gan nebija vienīgais faktors, kas lika aizdomāties par notiekošo “Victoria’s Secret” aizkulisēs.
“Vogue” atgādina par 2019. gadā publicēto “New York Times” rakstu, kas atklāja Džefrija Epšteina saistību ar “Victoria’s Secret” bijušo izpilddirektoru Lesu Veksneru. Epšteins, kurš bija Veksnera padomnieks, deviņdesmitajos gados izmantoja savu stāvokli, lai vervētu jaunas modeles, izliekoties par zīmola pārstāvi. Tiek minēti gadījumi, kad viņš mēģinājis seksuāli izmantot modeles, tai skaitā Alisu Ārdenu un Mariju Farmeri.
Ginta Budes viedoklis par seksualizāciju un standartu krahu
Latvijas modes dizainers Gints Bude, kurš pazīstams ar savu 30 gadus ilgo pieredzi modes industrijā un pirmo Latvijā dibināto modes namu 1990. gadā, jau iepriekš ir kritizējis “Victoria’s Secret” pieeju. Bude norāda, ka pēc Džefrija Epšteina aresta zīmols piedzīvoja “baisu krahu”, jo kļuva skaidrs, cik cieši tas bijis saistīts ar viņu. Dizaineris uzsver, ka “eņģeļu” tēls un pārmērīgā seksualizācija, kurā apģērbs vai krūšturis zaudē savu primāro nozīmi un kļūst par miesas izrādīšanu, vairs nav saistīta ar modes demonstrēšanu. Viņš kritizē šo virzienu, kas, lai gan sākotnēji šķita veiksmīgs, galu galā novedis pie zīmola degradācijas un standartu kraha.
Mainīgie skaistuma ideāli un modes industrijas transformācija
“Victoria’s Secret” ilgu laiku bija sinonīms noteiktam skaistuma ideālam, kas bieži vien balstījās uz neaizsniedzamiem standartiem, radot sievietēs nepilnvērtības kompleksus. Tomēr pēdējos gados modes pasaule ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Zīmoli arvien vairāk pievēršas dažādībai un iekļaujošumam, pieņemot darbā dažādu augumu, etnisko piederību un ķermeņa tipu modeles. 2019. gadā “Victoria’s Secret” pieaicināja savu pirmo plus-lieluma modeli Ali Teitu Katleru un pirmo transmodeli Valentīnu Sampajo. Šie soļi, lai gan vērtējami, tiek uzskatīti par reakciju uz tirgus izmaiņām un kritiku, nevis organisku attīstību.
Laikraksts “New York Times” jau 2019. gadā publicēja atmaskojošu rakstu par Džefrija Epšteina lomu “Victoria’s Secret” attīstībā. Viņš bija Lesa Veksnera padomnieks un izmantoja savu ietekmi, lai vervētu modeles. Veksners atkāpās no amata 2020. gadā. Šī informācija, ko tagad apstiprina arī “Vogue”, liecina par dziļākiem problēmu sakņiem zīmola vēsturē, kas saistīti ne tikai ar skaistuma standartiem, bet arī ar ētiskiem un morāliem jautājumiem.
Latvijas modes dizaina nozīme un nākotne
Ginta Budes pieredze un viedoklis Latvijas modes dizainā ir nozīmīgs. Viņš ir ne tikai pirmais modes nama dibinātājs Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, bet arī profesionāls auduma paraugu veidotājs un šūšanas tehnologs. Budes darbs pie starptautisku modeļu karjeru veidošanas un dalība modes pasākumos, piemēram, “Zelta adata” un Rīgas modes nedēļa, apliecina viņa ieguldījumu nozarē. Kamēr “Victoria’s Secret” cīnās ar savu identitāti un cenšas pielāgoties mainīgajiem skaistuma ideāliem, Latvijas dizaineri, tostarp Bude, turpina veidot unikālu stilu, kas balstīts uz kvalitāti, ilgtspējību un nacionālo identitāti. “Vogue” raksts, apstiprinot Budes pausto, ne tikai izceļ globālās modes industrijas problēmas, bet arī apliecina Latvijas dizaineru kompetenci un spēju kritiski izvērtēt aktuālās tendences.