Karla Emīla Petešsones dzīvesstāsts ir kā no pasakas, drīzāk multfilmas – 1904. gada Ziemassvētkos blakus kanibālu apdzīvotai salai nogrimst viņa kuģis, bet viņš izdzīvo un tiek izskalots salas krastā. Nekavējoties viņu ielenc iedzimto pūlis, un tālākais multfilmā būtu skaidrs – izģērbj kailu, piesien pie mieta un izcep virs ugunskura. Tomēr realitāte bija vēl absurdāka, proti, salinieki viņu padarīja par savu karali.