Pērn pabalstos izmaksāti vairāk nekā 2,2 miljoni eiro
Finansiālais atbalsts ir noteikts divu minimālo algu apmērā. Tas nozīmē, ka šogad tas ir 1480 eiro. Taču pašvaldības izmaksātā summa bijušajam vadītājam katrā konkrētajā gadījumā var atšķirties. Proti, ja personai ir tiesības gan uz šo pabalstu, gan uz pensiju, tad izmaksā tikai pabalsta starpību, lai kopējā summa nebūtu mazāka kā divas minimālās mēnešalgas.
Šos mūža pabalstus šobrīd maksā 26 pašvaldībās. “De facto” aprēķini rāda, ka tās kopā pērn šiem mērķiem iztērēja 2 246 672, 41 eiro. Šis ir pirmais publiskotais aprēķins par šo pabalstu kopējām izmaksām Latvijā. Turklāt izmaksas nākotnē, visticamāk, pieaugs, jo pabalsta apmērs ir tieši sasaistīts ar minimālo mēnešalgu.
Visvairāk pabalstos maksā Latgales reģionā
Datos redzams, ka visvairāk pabalstiem tērē Latgales reģionā. Piemēram, Balvu novadā pērn šajos pabalstos izmaksāja 240 724,54 eiro, Krāslavas novadā – 212 935 eiro, Rēzeknes novadā – 135 000 eiro. Tur to skaidro ar sociālekonomiskajām problēmām, kas sevišķi skarot pierobežas pašvaldības.
“Šodien jau no malas ir acīm redzami, ka mums ir savas problēmas. Un tas viss pakāpeniski apaug ar sniega kamolu. Līdz ar to tas pabalsts sanāk lielāks. Ja tev pensija ir mazāka, pabalsts sanāk lielāks,” teic Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS). Savukārt Jānis Trupovnieks (LZP), Balvu novada domes priekšsēdētājs, norāda: “Austrumu reģioni ir nabadzīgāki, ekonomiski mazāk attīstīti. Ir zināms pamatojums – bizness nosaka savas prasības un lietas. Un uz Latgali jau kopumā ir raudzījušies tā… Kā uz pabērnu.”