Pašvaldību makus pamatā pilda tajā deklarēto iedzīvotāju samaksātais ienākuma nodoklis, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Jo vairāk un labāk pelnošu deklarēto, jo lielāki ieņēmumi. Ja maks par plānu, tad līdzekļus caur Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pārdala no citām, kas iekasē vairāk, pamatā – Rīgas un Pierīgas pašvaldībām.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (JV), kurš ir arī Finanšu ministrijas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētājas vietnieks, uzskata, ka veids, kā šobrīd tiek pārdalīta nauda starp pašvaldībām, ir greizs. Arī Valmieras novads, kurā ir salīdzinoši attīstīta uzņēmējdarbība, saņem dotāciju (nākamgad prognozēti gandrīz deviņarpus miljoni eiro).
Lūk, kā veidojas Valmieras novada aprēķins finanšu izlīdzināšanai šim gadam: pašvaldība nekustamā īpašuma nodoklī iekasē trīs miljonus eiro, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) – 62 miljonus eiro. No IIN vietvarai paliek 78% jeb 48, 6 miljoni eiro, bet valsts ietur pārējo, kas ir 22% jeb 13,7 miljoni eiro. Tad, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, to vecumu un teritorijas lielumu, aprēķina finanšu nepieciešamību, kas šeit ir 61,5 miljoni eiro. Līdz ar to daļa iekasētā atgriežas budžetā kā papildu dotācija 8,7 miljonu apmērā. (dati: Valmieras pašvaldība)
Rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās, piemēram, Valmieras novads (pēc 2022. gada datiem) ir krietni priekšā Ādažiem vai Ķekavai. Taču Valmiera saņem dotāciju, bet abas pieminētās ir vieni no donoriem.
“Tas parāda absurdo situāciju, ka faktiski pašvaldība var attīstīt uzņēmējdarbību, kas dod ievērojamu pienesumu Latvijas kopproduktam, faktiski ir dotācijas saņēmēji. Tā sistēma nestrādā pareizi,” saka Jānis Baiks, norādot, ka Ādažu novads saražo trīsreiz mazāk nekā Valmieras novads, bet “sanāk, ka viņi skaitās bagāti, bet mēs, saražojam vērtību, bet skaitāmies nabagi. Es gribu uzsvērt to, ka šī sistēma ir, piedodiet, šobrīd tā nekalpo tā un neveicina arī ekonomiskās aktivitātes.”