Referendums par demogrāfiskajiem “griestiem”

Šveicē vasarā, 14. jūnijā, notiks referendums, kurā pilsoņi lems par priekšlikumu ierobežot valsts iedzīvotāju skaitu līdz desmit miljoniem. Šo iniciatīvu virza nacionālkonservatīvā Šveices Tautas partija (SVP), kas ir lielākā partija Šveices parlamentā. Iniciatīvas atbalstītājiem ir izdevies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai tautas nobalsošana notiktu. Kā ziņo avīze Diena, šis jautājums ir izraisījis plašas diskusijas par imigrāciju un valsts nākotnes attīstību.

Priekšlikums paredz grozīt Šveices konstitūciju, nosakot, ka līdz 2050. gadam pastāvīgo iedzīvotāju skaits, ieskaitot gan Šveices pilsoņus, gan ārvalstniekus ar uzturēšanās atļaujām, nedrīkst pārsniegt desmit miljonus cilvēku. Ja iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam sasniegs 9,5 miljonus, valdībai un parlamentam būs pienākums veikt pasākumus, lai to ierobežotu. Šie pasākumi varētu ietvert izmaiņas patvēruma piešķiršanas, ģimenes atkalapvienošanās un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā, kā arī starptautisko līgumu pārskatīšanu.

SVP argumenti un bažas

Šveices Tautas partija (SVP) uzskata, ka masveida imigrācija rada negatīvas sekas valstij, apdraudot tās unikālo ainavu, augsto dzīves kvalitāti un labklājību. Partija pauž bažas par infrastruktūras pārslodzi, mājokļu deficītu un pieaugošām īres cenām, ko, viņuprāt, veicina straujais iedzīvotāju skaita pieaugums. SVP līderi apgalvo, ka iniciatīva ir nepieciešama, lai nodrošinātu drošu un brīvu nākotni nākamajām paaudzēm. Viņi norāda, ka kopš 1960. gada Šveices iedzīvotāju skaits ir palielinājies par aptuveni 70%, sasniedzot 9,1 miljonu cilvēku 2025. gada beigās, un ka ārvalstnieki veido aptuveni 27% līdz 30% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Iebildumi un potenciālās sekas

Iniciatīva ir izraisījusi pretestību daļā sabiedrības un biznesa aprindās. Kritiķi, kas pārstāv lielāko daļu pārējā politiskā spektra, uzskata, ka priekšlikums pārāk vienkāršoti aplūko sarežģītu jautājumu. Viņi norāda, ka Šveice gūst ievērojamu labumu no ciešajām saitēm ar kaimiņvalstīm, īpaši ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Ja iniciatīva tiktu pieņemta un iedzīvotāju skaita pieaugums netiktu ierobežots, Šveicei nāktos pārtraukt vienošanos par personu brīvu pārvietošanos ar ES, kas ir tās lielākais eksporta tirgus. Tas varētu radīt haosu daudziem uzņēmumiem, kas paļaujas uz strādniekiem no citām Eiropas valstīm, un apdraudēt citus līgumus, kas nodrošina Šveices eksportētājiem piekļuvi ES vienotajam tirgum.

Papildus tam, ka pašlaik Šveicē pastāvīgi dzīvo aptuveni 9,1 miljons cilvēku, par kuru skaita straujo kāpumu daudzi izsaka bažas, ir arī ekonomiskais faktors. Aptaujas liecina, ka iniciatīvu atbalsta aptuveni 48% vēlētāju, kas daļēji atspoguļo ekonomisko neapmierinātību, īpaši saistībā ar mājokļu cenu pieaugumu un ikdienas izdevumu palielināšanos. Šīs noskaņas pastiprina arī pret imigrantiem vērsts diskurss valstī.

Attieksme un aptauju rezultāti

Lai gan valdība un parlaments iebilst pret šādiem pasākumiem, decembra aptaujas dati liecina, ka iniciatīvu atbalsta aptuveni 48% vēlētāju. Šī iniciatīva ir daļa no SVP ilgstošajām pūlēm ierobežot imigrācijas pieaugumu bagātajā Alpu valstī. Kritiķi norāda, ka Šveice bieži paļaujas uz ārvalstu darbiniekiem, piemēram, slimnīcās, un ka šāda pieeja varētu radīt problēmas ar darbaspēka pieejamību.

Situācija ir sarežģīta, jo Šveices prezidents Ilms Maurers ir atzinis, ka imigranti ir valsts lielākā iekšpolitikas problēma. Viņš arī brīdinājis, ka nākamgad var rasties problēmas ar ES saistībā ar Šveices noteiktajiem ierobežojumiem imigrantiem, ja referendumā tiks atbalstīti papildu ierobežojumi.

Konteksts un turpmākā attīstība

Šveices tiešās demokrātijas sistēma ļauj pilsoņiem ierosināt tautas nobalsošanu, savācot 100 000 derīgu parakstu 18 mēnešu laikā. SVP iesniedza 114 600 parakstu, kas savākti uz pusi īsākā laikā. Process starp parakstu savākšanu un referenduma sarīkošanu parasti ilgst vairākus mēnešus vai pat gadus.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Šveicē 2022. gada beigās sasniedza 8,82 miljonus, salīdzinot ar 8,54 miljoniem 2018. gada beigās. Ārvalstnieki veidoja ceturto daļu no iedzīvotājiem. Šī iniciatīva uzsver pieaugošās bažas par imigrāciju un tās ietekmi uz Šveices sabiedrību, ekonomiku un infrastruktūru.