“Vienkārši pārdevām uzņēmumu un viss. Tāpēc, ka vairs nenodarbojāmies ar to pakalpojumu, ko sniedzām pirms tam. Caur vienu kontaktpersonu, mēs to darījām visu attālināti,” raidījumam atklāj Mjakuškina.
Kontaktpersona bijusi kāda sieviete, kuras vārdu Mjakuškina gan neatcerējās. Divos citos Umbraško uzņēmumos parādās Dzintara Jermaka vārds. Tā saukto “Pandoras dokumentu” noplūde rāda, ka viņš bijis iesaistīts kompāniju dibināšanā ofšorzonās. To organizēja savulaik bēdīgi slavenā firma “Midland Trust”, kuras dibinātās firmas darbojās vairākos starptautiskos naudas mazgāšanas skandālos.
Valsts ieņēmumu dienesta melnajā sarakstā Umbraško nav atrodams. Arī sociālajos tīklos un preses slejās aktīvais uzņēmējs negozējas. Arhīvā viņš pieminēts tikai 90.gadu sākuma avīžu rakstos. Tā laika premjera Valda Birkava padomnieks Viesturs Koziols bija spiests taisnoties par savas firmas “Advers” parādiem.
Tā bija saņēmusi tā saukto G-24 kredītu, proti, aizņēmumu no pasaules 24 lielāko valstu palīdzības programmas Latvijai. Nauda bija pazudusi, bet firma pārrakstīta Mārim Umbraško, ko Koziols presei raksturoja kā savu kādreizējo biznesa partneri.
“Cik es zinu, viņš ir Amerikā tagad. Pēdējais, ko es par viņu esmu dzirdējis pirms vairākiem gadiem, ka viņš ir Floridā. Tas ir pēdējais, ko es jums varu pateikt,” saka Koziols.
Valsts iestādes uzsver, ka uzņēmuma pārdošana pati par sevi nav aizliegta. Ja firmas tiek pirktas PVN krāpšanai vai naudas mazgāšanai, tad par to atbild krāpnieki un mazgātāji, nevis personas, kuru bijušais uzņēmums tam tiek izmantots.