Intensīva diskusija par Darba likuma izmaiņām
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien norisinājās spraigas debates par Darba likuma grozījumiem, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Kā ziņo telekanāls TV3, sanāksmē piedalījās liels skaits interesentu, kas liecina par jautājuma aktualitāti un sabiedrības interesi. Komisijas vadītājs norādījis, ka šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kas skatīts Saeimas pašreizējā sasaukumā, un runātājiem noteikts pat laika limits – ne vairāk kā piecas minūtes.
Galvenie strīdīgie punkti
Diskusiju centrā nonākuši vairāki būtiski grozījumi, kas skar gan darba samaksu par virsstundām, gan koplīgumu darbības termiņus un atcelšanas nosacījumus, gan arī darbinieku aizsardzību atlaišanas gadījumā. Viens no galvenajiem strīdu objektiem ir priekšlikums ļaut darba devējiem un darbinieku pārstāvjiem koplīgumā vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, kas varētu būt ne mazāka kā 50% apmērā no darba samaksas. Pašreizējais regulējums paredz 100% piemaksu par virsstundu darbu. Darba devēju organizācijas, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), uzskata, ka zemāka piemaksa veicinās elastīgāku darba tirgu un līdzsvarotāku pieeju darba laikam. Savukārt arodbiedrības, tostarp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), iebilst šīm izmaiņām, norādot, ka tas varētu pasliktināt darbinieku materiālo stāvokli un radīt spiedienu uz viņiem strādāt virsstundas.
Koplīgumu nākotne un dīkstāves regulējums
Būtiskas diskusijas raisījis arī priekšlikums attiecībā uz koplīgumiem. Tiek piedāvāts noteikt, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma termiņa beigām netiek noslēgts jauns koplīgums, jebkurai no pusēm būs tiesības vienpusēji atteikties no visa koplīguma vai tā daļas piemērošanas, rakstveidā par to paziņojot vismaz sešus mēnešus iepriekš. Darba devēji uzskata, ka šāds risinājums motivēs puses savlaicīgi vienoties par jauniem koplīgumiem un atbrīvos no novecojušām saistībām. Arodbiedrības gan pauž bažas, ka tas varētu novājināt darbinieku aizsardzību un mazināt koplīgumu nozīmi.
Tāpat grozījumi paredz detalizētāku regulējumu dīkstāves situācijām. Plānots, ka darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās algas, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas. Ja dīkstāve turpināsies ilgāk par četrām nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu. Šie pasākumi paredzēti, lai mazinātu dīkstāves negatīvās sekas un veicinātu darba vietu saglabāšanu.
Arodbiedrību biedru aizsardzība un citi jautājumi
Īpaši asas debates izraisījis Darba likuma 110. pants, kas nosaka, ka darba devējs nevar uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas. Darba devēju organizācijas uzskata, ka šis noteikums ir novecojis un var kavēt uzņēmējdarbības procesus, jo arodbiedrības piekrišanas termiņš nav noteikts, tādējādi radot iespēju neierobežoti apturēt uzņēmumu likviditāti. Viņi aicina šo pantu svītrot vai būtiski grozīt. Arodbiedrības kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām šajā pantā, uzsverot tā nozīmi darbinieku tiesiskās un materiālās aizsardzības nodrošināšanā.
Tiek apspriesta arī iespēja darbiniekiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, nesamazinot nedēļas stundu skaitu un saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, ar iespēju vēlāk atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas. Tāpat grozījumi paredz iespēju pagarināt darba dienas ilgumu par divām stundām, vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu.
Nākamie soļi un prognozes
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu konceptuāli atbalstīja 2025. gada 25. novembrī un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2026. gada 30. janvāris. Lai gan valdība ir virzījusi šos grozījumus, tie nav panākti pilnīgā vienošanās ar sociālajiem partneriem, kas nozīmē, ka galavārds par tiem būs jāsaka Saeimai. Sagaidāms, ka debates turpināsies, un gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvji aktīvi lobēs savus viedokļus, lai panāktu sev labvēlīgus lēmumus.